Evelīnas brīvprātīgā darba pieredze Grieķijā

Pirms gada devos brīvprātīgā darba projektā uz Grieķiju, kur pavadīju gadu. Pieteikties projektam bija diezgan spontāns lēmums, bet lielākais motivators bija mans iekšējais stāvoklis un vēlme mazliet atvilkt elpu no savas trakās dzīves. Kaut gan Latvijā man bija labs darbs un teorētiski viss bija ok, es jutos nelaimīga pat darot to, kas man patīk. Sāku pieteikties dažādām papildu aktivitātēm un iespējām, jutos pazaudējusi savas prioritātes, un tad ieraudzīju šo iespēju. Mani sajūsmināja, ka projekts notiek Grieķijā un ka jādarbojas ar sociālo tīklu satura veidošanu, kas man ir interesanti. Nolēmu joka pēc pieteikties, jo jutu, ka vajag kādas lielākas pārmaiņas dzīvē. Tas bija viens veids, kā redzēju, ka varu reāli ieviest ko mainīgu. Pēc pieteikuma aizpildīšanas jau pēc divām dienām mani aicināja uz interviju, es iesniedzu atlūgumu darbā un jau pēc mēneša biju Grieķijā.

Mani galvenie uzdevumi jaunatnes organizācijā, kurā veicu brīvprātīgo darbu, bija fotografēšana, video veidošana un montāža, satura veidošana organizācijas sociālajiem tīkliem — Instagram un TikTok — kā arī grafiskais dizains vizuālajiem materiāliem un viņu mājaslapai. Tas kopumā aizņēma diezgan daudz laika. Daudz iemūžināju dažādas aktivitātes un projektus, ko man ļoti patika darīt.

Projektā biju brīvprātīgā — strādāju noteiktas stundas dienā, bet pārējo laiku veltīju sev un atpūtai, lai saprastu, kas notiek manī iekšā. Biju tajā punktā, kad vairs nezināju, kas man patīk un ko iesākt ar dzīvi, tāpēc sāku risināt šo jautājumu. Latvijā man tam īsti nebija laika domāt — bija citas prioritātes un daudz citu notikumu. Tādējādi bija vērtīgi, ka izdevās vairāk laika veltīt sev.

Projekts notika mazā ciematiņā, kur nekas daudz nenotiek, tādēļ no vienas puses bija daudz iespēju pabūt ar sevi, bet, no otras puses, esmu ļoti sociāls cilvēks, tāpēc pirmie trīs mēneši projektā bija ļoti grūti. Esmu pieradusi piedzīvot kultūru, strādāt ar pasākumiem un dažādām sociālām aktivitātēm, tādēļ kultūras notikumu un socializēšanās iespēju trūkums bija ļoti jūtams. Mana istabas biedrene bija no Spānijas un ar diezgan atšķirīgu raksturu, tāpēc mācījāmies sadzīvot. Tas bija arī viens no lielākajiem izaicinājumiem — atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem, kas tev fiziski atrodas vistuvāk konkrētā laika posmā, un ar kuriem nevari vienkārši izvēlēties, vai pavadīt laiku kopā vai nē. Tā man izdevās labāk iepazīt sevi, savas vajadzības un robežas, risināt problēmas un vairāk komunicēt ar apkārtējiem. Palīdzēja tas, ka varēju atļauties izmantot profesionālu atbalstu savu iekšējo sajūtu risināšanai.

Vēl grūti bija pierast pie karstuma — naktīs ap +30 °C un dienā ap +40 °C; trīs mēnešus vasarā vispār neredzot lietusgāzes, tas bija smagi arī jūtās. Tādā temperatūrā bija grūti funkcionēt un negribējās neko darīt.

Kopumā gan apstiprināju sevī pārliecību par to, ka man padodas darbs ar jauniešiem, jo organizācija, ar kuru sadarbojos, īsteno daudz starptautisku projektu, un man bija iespējas ne tikai fotografēt un filmēt, bet arī palīdzēt organizatoriski. Vēl, protams, attīstīju un nostiprināju savas audiovizuālā satura veidošanas prasmes.

Dzīvojot ārzemēs, bieži nākas pārkāpt pāri sev un saviem principiem, jo atbraucot jārada komūna jeb cilvēku loks apkārt no jauna. Daudz jārunā ar cilvēkiem, lai vienkārši tiktu galā ar ikdienas lietām, saprastu notiekošo, orientētos vai atrastu internetu. Dzīve ārpus Latvijas iemāca izdzīvošanas prasmes — to, kā būt pašam kaut kur citur, iedod realitātes sajūtu un māca par efektīvu budžeta pārvaldību.

Šajā laikā sapratu, ka vēlos strādāt attālināti vai strādāt tādu darbu, kur varu būt ofisā pēc savas izvēles un kur man ir pārvietošanās brīvība. Man tiešām patīk būt kustībā.

Pabiju gan Atēnās, gan citās pilsētās, Meteora, Larisa, Volosa, arī mazākos ciematos un pat pavisam nekurienes vidū. Vienreiz pie manis atbrauca ciemos draudzenes no Latvijas, un tad mēs apceļojām daudz Grieķijas puses un iekūlāmies daudzos piedzīvojumos.

Citiem jauniešiem es ieteiktu varbūt nedarīt lietas tik spontāni kā es un rūpīgāk pārdomāt savas izvēles. Vēl ļoti svarīgi ir atrast labu organizāciju, kuras mērķi un vērtības sakrīt ar tavējiem — izvērtēt organizāciju un izpētīt pieejamās iespējas, lai pārliecinātos, ka piesakies projektam, kur tev tiešām interesē tēma un aktivitātes. Iesaku izpētīt dažādu organizāciju sociālos tīklus, pārrunāt organizācijas darbību ar nosūtošo organizāciju, apjautāties draugiem vai kolēģiem un kārtīgi izpētīt projektu, kur vēlies doties. Tas ir svarīgi, lai tu varētu arī izbaudīt laiku projektā.

Par brīvprātīgā darba iespējām Eiropas Solidaritātes korpusā lasi šeit.

Updated on Thursday, 13/11/2025