Skip to main content
Laura from Latvia

Laimei daudz nevajag – vajag tikai vēlēšanos

Laura, Latvija

Pēc kāda pasākuma pie manis pieskrēja meitenīte un cieši samīļoja, jo nekad dzīvē nebija bijusi uz kino, šādu mirkļu dēļ ir vērts veltīt savu laiku un rūpes, jo tas taču nav tik grūti, bet kādam tas var nozīmēt ārkārtīgi daudz.

Mans stāsts Latvijas Sarkanajā Krustā (LSK) sākās pirms četriem gadiem ar mirkli, kad kādā pasākumā man pieminēja, ka šajā organizācijā var darboties ar bērniem. Tā es nokļuvu LSK īslaicīgās uzturēšanās mītnē ar nosaukumu “Burtniekā”. Vietā, kur dažādu iemeslu dēļ ir nonākušas ģimenes, lai uz neilgu laiku rastu mājokli. Mūsu uzdevums bija organizēt aktivitātes bērniem un jauniešiem šajā mītnē. Lai rastu finansējumu mūsu iecerēm un pasākumiem, kopā ar komandu iesniedzām projektu Eiropas Solidaritātes Korpusam. 

Mans uzdevums kā vienai no projekta organizatoru komandas līderēm 2019. un 2020. gada laikā bija palīdzēt organizēt pasākumus, komunicēt ar mītnes galvenajiem par pasākumu norisi un izprast bērnu vēlmes un vajadzības. Mēs kopā apmeklējām kino, zoodārzu, atrakciju parku, kā arī braucām dažādās ekskursijās, lai bērniem, neskatoties uz apgrūtinātajiem dzīves apstākļiem, būtu iespēja izbaudīt bērnību. Organizējot aktivitātes bija daudzi sarežģījumi, piemēram, ņemot vērā, ka paši nespējām mierīgi saplānot savu laiku, viss bieži vien tika veikts lielā steigā un uztraukumā, bet jāsaprot, ka pat reizēs, kad šķiet, ka visu esi labi saplānojis, apstākļi var nebūt tavā pusē. Tomēr atceros, ka pēc kāda pasākuma pie manis pieskrēja meitenīte un cieši samīļoja, jo nekad dzīvē nebija bijusi uz kino, šādu mirkļu dēļ ir vērts veltīt savu laiku un rūpes, jo tas taču nav tik grūti, bet kādam tas var nozīmēt ārkārtīgi daudz. 

Bieži vien mēs aizmirstam, cik vērtīgs citiem var būt kaut kas, kas mums šķiet pašsaprotams. Laiks, mīlestība un pozitīva attieksme ir mums katram. Tas ir resurss, ar kuru ir jādalās. Pateicoties Eiropas Solidaritātes Korpusa finansējumam, mēs bērniem varējām sniegt ne tikai to, bet arī aizvest siltās pusdienās, kad tas varbūt nav viņiem pieejams katru dienu, varējām uzdāvināt rotaļlietu, ko varētu saukt par savu, lai skolā nebūtu jājūtas atšķirīgam, aizvest kādu astoņgadīgu meitenīti uz savu pirmo kino seansu, lai varētu pastāstīt draudzenēm, ka arī viņa ir šo piedzīvojusi. Šis projekts man ir iemācījis, ka laimei daudz nevajag, ja vien ir vēlēšanās.
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026