Cik daudz tu zini par garīgo veselību?

Pēdējās atjaunināšanas datums trešdiena, 02/03/2022

Pēdējos gados arvien vairāk jaunu cilvēku saskaras ar garīgās veselības traucējumiem, un Covid-19 pandēmija šo situāciju ir vēl vairāk pasliktinājusi (ESAO, 2021). Līdz ar to arī ir aktualizējušās diskusijas par garīgo veselību. Cik daudz par to zini tu un kā rūpējies par savu garīgo veselību?

Vai tev kādreiz ir bijusi sajūta, ka nedomā, nereaģē vai nejūties tā, kā to vēlētos? Ja tevi pārņēmusi nomāktība vai sajūta, ka kaut kas nav tā, kā tam vajadzētu būt, vai izjūti apjukumu vai trauksmi, apstājies! Varbūt ir īstais brīdis parūpēties par savu garīgo veselību. 

Garīgas slimības ir traucējumi, kas ietekmē garastāvokli, domāšanu, sajūtas un uzvedību, kā arī spēju veidot saikni ar apkārtējiem cilvēkiem. Šādu traucējumu sekas var būt jūtamas arī pieaugušo vecumā, ietekmējot gan fizisko, gan garīgo veselību un ierobežojot iespējas baudīt pilnvērtīgu dzīvi. 

Katrs septītais jaunietis vecumā no 10 līdz 19 gadiem cieš no garīga rakstura traucējumiem; šajā vecuma grupā tie ir 13 % no globālā slimību sloga (avots: PVO). Tāpēc ir ļoti svarīgi būt labi informētam par šo tēmu. Garīgie traucējumi ir ārstējami un tos var pārvarēt, tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi meklēt palīdzību, ja ir tāda vajadzība. Tu neesi viens!

Kas ir garīgā veselība?

Pasaules Veselības organizācija garīgo veselību definē kā “stāvokli, kad persona spēj izmantot savas spējas, pārvarēt parasto ikdienas stresu, ražīgi un auglīgi strādāt un darboties savas kopienas labā”. Garīgi vesels cilvēks spēj sevi piepildīt, pielāgoties apstākļiem, būt produktīvs darbā, dot ieguldījumu sabiedrības dzīvē, kā arī veidot saikni ar citiem.

Garīgās veselības problēmas neatšķiras no cita veida veselības problēmām. Lai ar tām tiktu galā, vienmēr ir pieejama ārstēšana. Jāatzīmē arī, ka garīgās veselības problēmas var piemeklēt ikvienu no mums jebkurā dzīves posmā, taču, ja tās skārušas bērnus un jauniešus, palīdzība jāsniedz steidzami, lai izvairītos no ilgstošām sekām pieaugušo vecumā. 

Mēs nointervējām Alehandru, kura ir guvusi šādu pieredzi un dalījās tajā ar mums. Ņemiet vērā, ka Alehandra nav eksperts/profesionālis garīgās veselības jomā.

Svarīgi fakti

Priekšstatam par to, kā garīgās slimības ietekmē jauniešus, lūk, daži fakti (PVO):

• Emocionāli traucējumi. Visā pasaulē vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem depresija ir ceturtais izplatītākais slimības un invaliditātes cēlonis; trauksme ierindojas devītajā vietā.
• Uzvedības traucējumi. Pusaudžiem vecumā no 10 līdz 14 gadiem tas ir otrs izplatītākais slimību sloga cēlonis; savukārt jauniešiem no 15 līdz 19 gadiem tas ierindojas 11. vietā.
• Ēšanas traucējumi. Parasti tie parādās pusaudžu vecumā un agrā jaunībā. Bieži vien tos pavada depresija un/vai trauksme.
• Psihoze. Visbiežāk parādās vēlīnos pusaudžu vai agrīnos brieduma gados.
• Pašnāvība un paškaitējums. Pašnāvības ir ceturtais izplatītākais pusaudžu nāves cēlonis visā pasaulē. Garīga rakstura problēmām ir būtiska nozīme pašnāvību kontekstā, jo 9 no 10 pašnāvību gadījumiem ir saistīti ar depresiju un bezcerību. 

Covid-19 pandēmija vajadzību risināt minētās problēmas ir padarījusi par vēl steidzamāku, jo daudzi bērni un jaunieši ir cietuši no ilgstošas izolācijas un nepietiekamas klātienes komunikācijas ar skolotājiem un vienaudžiem. Tāpat sarežģījumus rada trauksme un psiholoģiskas problēmas, kā arī spriedze ģimenē, kas ļoti negatīvi ietekmē viņu motivāciju un vispārējo emocionālo pašsajūtu.

Daži padomi, kā saglabāt labu garīgo veselību

Tavu fizisko un garīgo stāvokli nosaka tavs dzīvesveids, un ir daudz lietu, ko vari darīt, lai uzturētu līdzsvaru un mēģinātu saglabāt savu veselību. Taču ņem vērā, ka šie padomi neaizstāj vizīti pie speciālista – tev joprojām var būt vajadzīga profesionāla palīdzība. 

• Rūpējies par savu ķermeni. Sportošana uzlabo fizisko, garīgo veselību un sniedz iespēju socializēties. Tas ir arī lielisks profilaktiskais un terapeitiskais atbalsts.
• Rūpējies par uzturu un ēdienkarti. Būtiska loma garīgās veselības uzturēšanā ir uzturam. Tāpēc ir svarīgi, lai tas būtu līdzsvarots un daudzveidīgs.
• Izgulies. Labai dzīves kvalitātei ir vajadzīgs pietiekams miegs un pilnvērtīga atpūta.
• Izzini savas emocijas. Nav labu vai sliktu emociju, tās visas ir nepieciešamas tavai labsajūtai. Emocijas tev sniedz informāciju par to, kas notiek, un no tām nevajag vairīties.
• Runā ar sev tuvajiem. Pastāsti, kā jūties, kādam, kuram uzticies.
• Dzīvo aktīvi. Nostaigā vismaz 10 000 soļu dienā.
• Atceries – tu neesi viens! Ja domā, ka netiec galā, meklē palīdzību.
• Reizēm tu drīksti justies slikti.

Šķēršļi profesionālas palīdzības meklēšanai

Garīgās veselības aprūpes resursi ne vienmēr ir vienkārši pieejami, dažiem cilvēkiem var būt grūti atrast sev piemērotu speciālistu, tāpat arī ne visi var atļauties vajadzīgo ārstēšanu, ja to nesedz valsts veselības aprūpes sistēma. Taču ir daudzi publiski un bezpeļņas pakalpojumu sniedzēji, kas palīdz bez maksas. Uzmeklē tos!

Vēl viens plaši izplatīts šķērslis, kas attur no palīdzības meklēšanas, ir garīgās veselības problēmu stigmatizācija un bailes par to, ko nodomās citi. Tāpēc ir jācīnās pret aizspriedumiem garīgās veselības jomā, izglītojot sevi un citus par šiem jautājumiem un normalizējot palīdzības saņemšanu, jo tās ir rūpes par savu garīgo veselību.

Kā un kur lūgt palīdzību?

Ir daudz atbalsta iespēju un vietu, kur vērsties pēc palīdzības. Ja ir tāda vajadzība, negaidi! Šeit sniegts īss saraksts.
Izglītības jomā:

• skolotājs vai audzinātājs,
• skolas psihologs.

Medicīnas vai veselības jomā:

• specializēti resursi, piemēram, garīgās veselības centri,
• krīzes tālruņi pašnāvību novēršanai,
• primārās veselības aprūpes centri, kuros ģimenes ārsts (terapeits) var izvērtēt pacienta stāvokli un atkarībā no konkrētās situācijas nosūtīt pie garīgās veselības speciālista,
• ārkārtas palīdzības numurs: 112; ja tava dzīvība ir briesmās, nekavējoties zvani uz ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112, kas pieejams 24 stundas diennaktī.

Sociālajā jomā:

• pašvaldību pakalpojumi, kas ietver gan jauniešu aprūpes pakalpojumus, gan izglītības un sociālos pakalpojumus.

Turklāt katrā Eiropas valstī ir savi palīdzības tālruņa numuri un dienesti, kas sniedz atbalstu garīgās veselības jomā.

Ko šajā jomā dara Eiropas Savienība?

Atbalstot un papildinot valstu politikas pasākumus, Eiropas Komisija jau sen rūpējas par iedzīvotāju garīgo veselību. Tā arī apzina un finansē paraugprakses ieviešanu garīgās veselības jomā saskaņā ar valstu un ES prioritātēm.

Eiropas Savienības galvenais mērķis garīgās veselības jomā ir atbalstīt reālu rīcību, koncentrējoties uz ES valstu vajadzībām un prioritātēm.

Tas skaidri apliecina, cik liela vērība jāpievērš garīgajai veselībai. Mums ir jāizbeidz stigmatizācija, jārunā par šo tēmu vairāk un jāmeklē atbalsts, jo garīgās veselības problēmas tiek atrisinātas veiksmīgāk, ja to sāk darīt laikus.

Turklāt ar vienoto rīcību garīgās veselības aprūpes jomā (“ImpleMENTAL”) tiks īstenota daudzlīmeņu valsts programma pašnāvību novēršanai un sistēmas reforma, kuras mērķis ir stiprināt kopienā balstītus pakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem un jauniešiem. Konkrētāk, ir izveidota daudzvalodu tīmekļvietne “iFightDepression”, kurā sniegta visaptveroša informācija par depresiju un tās sekām, lai palielinātu izpratni par depresiju un pašnāvniecisku uzvedību. 

Eiropas Alianses pret depresiju (EEAD) “Best” projektā, kas izveidots, lai atbalstītu tos, kas cieš no depresijas un pašnāvnieciskas uzvedības visā pasaulē, tiks īstenota pakāpeniskas intervences programma depresijas novēršanai. Programmas mērķis ir arī mazināt stigmatizāciju, uzlabot veselībpratību un mudināt cilvēkus vērsties pēc palīdzības. 

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, – Eiropas Komisija ir izveidojusi vietni “Youth Wiki”, kurā apkopota informācija par valstu rīcībpolitiku, kas atbalsta jauniešu veselību un labklājību.