Migrantu un bēgļu stāvoklis Eiropā

Pēdējās atjaunināšanas datums trešdiena, 14/05/2025

Cilvēki vienmēr ir migrējuši no vietas uz vietu. Ik dienu migranti un bēgļi cenšas sasniegt ES aizsardzības un labākas dzīves meklējumos.

Daži izmanto likumīgus ceļus, citi riskē ar dzīvību jūrā, lai paglābtos no politiskām represijām, kara, dabas katastrofām un nabadzības. Ko ES dara, lai risinātu migrantu krīzi?

Izpratne par atšķirību starp bēgļiem un migrantiem

Bēgļi ir cilvēki, kas bēg no bruņotiem konfliktiem vai vajāšanas. Viņus par tādiem atzīst uzņēmējvalstī, balstoties uz pamatotām bailēm no vajāšanas dēļ rases, reliģijas, valstspiederības, politikas vai piederības noteiktai sociālai grupai. Saskaņā ar UNHCR datiem 2018. gada beigās visā pasaulē bija 25,9 miljoni bēgļu. Eiropas Savienībā Kvalifikācijas direktīva paredz vadlīnijas, kā piešķirt starptautisko aizsardzību personām, kam tā nepieciešama. 

Patvēruma meklētāji ir cilvēki, kas apgalvo, ka ir bēgļi, bet vēl nav par tādiem atzīti. Pašlaik viņiem ir jālūdz aizsardzība pirmajā ES valstī, kurā viņi ieceļo. Bēgļa statusu vai citādu starptautisko aizsardzību viņi saņem vien tad, kad valstu iestādes pieņēmušas apstiprinošu lēmumu. Tas nozīmē, ka ne katrs patvēruma meklētājs tiks atzīts par bēgli. 2018. gadā ES valstis piešķīra aizsardzību gandrīz 333 400 patvēruma meklētāju.

Migranti* turpretī parasti izvēlas pārcelties nevis tiešu draudu vai vajāšanas dēļ, bet galvenokārt, lai uzlabotu savu dzīvi: atrastu darbu, meklētu labāku izglītību, atkalapvienotos ar ģimeni. Bēgļus aizsargā starptautiski tiesību akti, jo īpaši 1951. gada Konvencija par bēgļa statusu, savukārt valstu valdības rīkojas ar migrantiem saskaņā ar saviem imigrācijas tiesību aktiem un procesiem.

Ieskatieties UNHCR izveidotajos videomateriālos par atšķirību starp migrantiem un bēgļiem, par iekšzemē pārvietotu personu un par to, kas palīdz bēgļiem.

Bēgļu un migrantu integrācijas veicināšana Eiropā

Līdztekus patvēruma politikai, robežu aizsardzības programmām un humānajai palīdzībai ES atbalsta bēgļu integrāciju Eiropas sabiedrībā, piemēram, izmantojot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF). 

Lai gan ES atbalsta iedarbīgu integrācijas stratēģiju izstrādi, situācija uz vietas dalībvalstīs ir ļoti neviendabīga. Šīs problēmas dažkārt saasinās, kad gados jauniem bēgļiem paliek 18 gadu, un vienas nakts laikā pazūd atbalsta tīkli, uz kuriem viņi paļāvās iepriekš. Turklāt dalībvalstīm ir atšķirīga pieredze integrācijas jautājumos. 

Arī migrantu situācija ir sarežģīta. Pierādījumi liecina, ka migrantus nesamērīgi ietekmē nelabvēlīgi rezultāti attiecībā uz izglītību, nodarbinātību un piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un pienācīgiem mājokļiem (vairāk par to lasiet 2015. gada ES ziņojumā par jaunatni, sadaļā par iekļaušanu).

Laikā, kad pieaug diskriminācija, aizspriedumi, rasisms un ksenofobija, ir likumīgs, morāls un ekonomisks pienākums atbalstīt ES pamattiesības, vērtības un brīvības un strādāt pie sabiedrības kohēzijas palielināšanas.

Kā ar migrantu izcelsmes jauniešiem?

Audzēkņiem, kas nāk no migrantu vidus, bieži vien ir grūtības pielāgoties jaunai mācību videi. Visu jauniešu, tostarp migrantu izcelsmes jauniešu, sociālā iekļaušana ir ES jaunatnes stratēģijas (2019-2027) prioritāte.

Kopš 2016. gada Eiropas Komisija ir palīdzējusi ES dalībvalstīm integrēt migrantus šo valstu izglītības un apmācības sistēmās, sākot no izglītības un aprūpes agrīnā pirmsskolas vecumā līdz augstākajai izglītībai. Komisijas Rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai ir noteiktas trīs prioritātes izglītības jomā:

• cik drīz vien iespējams integrēt nesen ieceļojušos migrantus vispārējās izglītības struktūrās;
• nepieļaut zemus izglītības rezultātus jeb nesekmību migrantu vidū;
• nepieļaut sociālo atstumtību un veicināt starpkultūru dialogu.

Programma “Erasmus+” nodrošina finansējumu projektiem un citiem pasākumiem, kas veicina migrantu integrēšanu visos izglītības un apmācības sistēmas sektoros. Ir izveidotas stratēģiskas partnerības, lai attīstītu inovatīvu izglītības praksi un veicinātu starptautisko sadarbību. “Erasmus+” arī atbalsta spēju veidošanu augstākajā izglītībā partnervalstīs, kur īpaši jūtamas migrācijas sekas. 

ES līdzfinansē arī SIRIUS tīklu migrantu izglītībai, kas atbalsta migrantu izcelsmes bērnu un jauniešu izglītību, veicot stratēģiskus pasākumus valsts un starptautiskā līmenī. 

Visbeidzot, Komisija ir piedāvājusi vairāk nekā 100 000 bēgļu un nesen ieradušos migrantu lingvistisko atbalstu tiešsaistē – bezmaksas tiešsaistes valodu apguves platformu, kura palīdz indivīdiem integrēties uzņēmējā sabiedrībā.

Ko Jūs varat darīt, lai atbalstītu migrantu un bēgļu iekļaušanu?

Ir vairāki veidi, kā iesaistīties. Vispirms ieskatieties “Jaunatnes sociāli izglītojošā darba ieguldījums ar migrāciju un bēgļiem saistītu jautājumu kontekstā” – praktiska rīkkopa, kurā varat atrast pieejamās finansējuma iespējas. 
Arī Eiropas Jaunatnes forums piedāvā labas iespējas jēgpilnai iesaistei šajā jautājumā. 
Jūs varat piedalīties vietējās iniciatīvās, atbalstīt pret rasismu vērstas kampaņas, piemēram, “Pasaules bēgļu diena” 20. jūnijā un kampaņu "Nē naida runām" vai vienkārši būt atvērtiem ar citiem. 

Ja esat jaunatnes organizācijas biedrs vai vēlaties pievienoties projektam, kas veicina starpkultūru izpratni, solidaritāti un līdzdalību, ES piedāvā dažādas finansējuma iespējas. Lūk, dažas no tām:

• “Erasmus+” piedāvā dažādas dotācijas mācību mobilitātes projektiem. Piemēram, Jūs varat organizēt vai piedalīties jauniešu apmaiņas pasākumos, kas ietver darbu ar bēgļiem vai migrantiem. “Erasmus+ Sport” arī nodrošina dotācijas vietējiem sporta projektiem, kas vērsti uz bēgļu integrāciju, izmantojot uzaicinājumu "Sports kā bēgļu integrācijas un sociālās iekļaušanas līdzeklis”. Viņi arī apbalvo labākos projektus, izmantojot ikgadējās #BeInclusive ES sporta balvas. Ja vēlaties uzzināt vairāk, kā Jūsu organizācija var iesaistīties, sazinieties ar savas valsts aģentūru.
   
• Eiropas Jaunatnes fonds no Eiropas Padomes arī piedāvā finansējumu vietējām, valsts un Eiropas jaunatnes organizācijām. Tas piešķir visu, sākot no vietējiem izglītojošiem pasākumiem par cilvēktiesībām, izpratnes veicināšanas pasākumiem, kas saistīti ar nediskrimināciju, un beidzot ar Eiropas projektiem par iekļaušanu, līdzdalību un apmācību jaunatnes organizācijām, kas strādā ar jauniem bēgļiem.
   
• ES programma “Radošā Eiropa” atbalsta projektus, kas veicina sociālo iekļaušanu, integrāciju, starpkultūru dialogu un cīņu pret ksenofobiju un aizspriedumiem. Kultūra var būt līdzeklis, kas palīdz bēgļiem un migrantiem tikties, sazināties ar esošajām kopienām un kļūt par to daļu.
   
• Eiropas Solidaritātes korpusā jaunieši var brīvprātīgi pieteikties vai strādāt solidaritātes darbībās un/vai veidot savus solidaritātes projektus savā valstī vai ārvalstīs. Eiropas Solidaritātes korpusa pasākumi var ilgt no diviem līdz divpadsmit mēnešiem. Visbiežāk tie norit Eiropas Savienības dalībvalstīs.

* Pastāv neskaidrība par formulējumu “migrants”, kam nav juridiska spēka. Starptautiskā līmenī nav vispārpieņemtas “migranta” definīcijas. Vairāk par to varat uzzināt Eiropas Migrācijas tīkla glosārijā šeit.