Grupu brīvprātīgā darba pieredze Gruzijā

Es, tāpat kā deviņi citi latvieši un pieci gruzīni, biju brīvprātīgā Eiropas Solidaritātes korpusa grupu īstermiņa brīvprātīgā darba projektā, izzinot ekoloģijas un ilgtspējības tēmas. Galvenie projekta mērķi bija veicināt sociālo iekļautību, paaugstināt zināšanu līmeni ekoloģijas sfērā gan pašiem brīvprātīgajiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un veicināt solidaritāti un Eiropas vērtību implementēšanu starpkultūru komunikācijā, it sevišķi starp Gruziju un Latviju. Pēc pašas iniciatīvas uzņēmos arī latviešu grupas līdera lomu, jo ar nosūtošo organizāciju “Kalmārs” Balvos sadarbojos jau sen. 

Projekta laikā mācījāmies gruzīnu valodas pamatus un rakstību, tas laikam bija viens no maniem lielākajiem un vērtīgākajiem mācīšanās momentiem. Gruzīnu valoda ir sena un ārkārtīgi interesanta valoda, to bija aizraujoši apgūt un es jutu lielu lepnumu par sevi, kad varēju saprast dažus jautājumus, ko man jautāja, kā arī varēju uz tiem atbildēt un varēju pateikt dažas frāzes. Tāpat projekta laikā attīstīju dažādas citas prasmes, kas man jau bija, piemēram, starpkultūru komunikāciju, konfliktu risināšanu, koordinēšanas prasmes.

Brīvprātīgais darbs ir mans hobijs, tāpēc sākotnēji mani motivēja pats projekts. Izlasot projekta aprakstu, uzreiz sapratu, ka tas mani aizrauj, un, tā kā līdz šim es nekad nebiju bijusi Gruzijā, arī jaunas valsts apskate un jaunas kultūras iepazīšana bija lieliska iespēja. Šis konkrētais projekta veids ļāva man uz Gruziju doties kopā ar pāris draugiem un projekta laikā sadraudzēties arī ar citiem latviešiem un gruzīniem, un vienam otru motivēt produktīvākam darbam.

Viss projekts ir pilns ar labām atmiņām, katra diena bija labāka par iepriekšējo. Mans vismīļākais mirklis bija, kad kopā ar trim citiem brīvprātīgajiem no Latvijas devāmies uz tetovēšanas salonu Tbilisi un katrs ieguvām mūžīgu suvenīru no Gruzijas. Savam tetovējumam izvēlējos frāzi gruzīnu valodā, ko izmantojām katru dienu, tagad vienmēr varu atcerēties par šo burvīgo projektu katru reizi, kad paskatos uz savu kreiso roku.

Izaicinoši bija ilgstoši veikt diezgan daudz fiziska darba. Strādājot bioloģiskajā eko-migrantu fermā, darījām visdažādākos darbus – ravējām dārzus, pļāvām zāli, piedalījāmies kartupeļu talkā, sējām zirņus, palīdzējām novākt dažādus augļus, dārzeņus un ogas, tīrījām ķiplokus un arī rakām grāvi. Taču arī tur nebija tikai fizisks darbs, tā kā bijām daudzi brīvprātīgie, kas dzīvoja vienā mājā, katru dienu bija divi cilvēki, kas visiem gatavoja brokastis, pusdienas un vakariņas, un viens cilvēks, kas uzkopa mūsu māju, lai uzturēšanās būtu patīkama.

Līdz ar to bija diezgan grūti sabalansēt atpūtu tā, lai ķermenis varētu atpūsties, bet lai laiks Gruzijā būtu izlietots vērtīgi. Arī atgriezties mājās bija diezgan emocionāli grūti, jo gruzīnu viesmīlība un Sakartvelo skaistums mani apbūra un negribēja laist vaļā.

Katrs projekts ir unikāls, tāpēc mans vienīgais padoms citiem jauniešiem ir - pieteikties. Šī ir lieliska pieredze un iespēja padzīvot citā valstī un iepazīt citu kultūru. Mums, Eiropas jauniešiem, ir ļoti daudz foršu iespēju iegūt starptautisku pieredzi un kontaktus, tāpēc jāķer vērsi aiz ragiem un jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Par brīvprātīgā darba iespējām Eiropas Solidaritātes korpusā lasi šeit.
 

Updated on péntek, 21/03/2025