Milāna ar savu progresīvo noskaņu un pilsētniecisko garu ir ne tikai pilsēta, kas patiešām var lepoties ar pilsētvides ilgtspējīgu atjaunošanu, bet arī pilsēta, kas stingri balstās uz Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) vērtībām.

Milānā atrodas iespaidīgais Vertikālais mežs – pirmā ēka pasaulē, kurā pilnībā integrētas dzīvojamās telpas un mājokļiar dabu, palīdzot cīnīties pret temperatūras paaugstināšanos.

Milāna, ir pilsēta, kura dabiski virzās uz iekļautību un attīstību un kura veicina kultūras iniciatīvas un projektus, daudzas vietas atvēlot radošumam un mākslai. Nelaidiet garām iespēju apmeklēt bijušo rūpniecisko teritoriju Pirelli HangarBicocca, kur tagad notiek satriecošas laikmetīgās mākslas izstādes. Izmantojiet iespēju apmeklēt arī kultūras centru Mare Culturale Urbano, kurā notiek kopīga mākslas radīšana, ideju apmaiņa un kopīga ēdiena baudīšana.

Dodieties pastaigā par Portu di Mare ekorajonu, kas ir pilsētas teritorija, kurā notikusi būtiska pilsētvides atjaunošana, kā rezultātā šis projekts 2021. gadā ieguva balvu Jaunā Eiropas “Bauhaus” uzlecošā zvaigzne. Vērojiet, kādu ietekmi pilsētā ir radījusi programma “Piazze Aperte”, kas ir palīdzējusi pārveidot bijušās ielas un autostāvvietas par jaunām publiskajām telpām, piemērām, gājēju zonām, negaidīti izveidotiem veloceliņiem un sabiedriskajām vietām.                                                                                    

Ir vērts apmeklēt arī Milānas pārtikas tirgus, lai novērtētu Itālijas produkciju un virtuvi, kā arī tāpēc, ka to mērķis ir atbalstīt ilgtspēju, pārejot uz apritīgu pārtikas sistēmu.

Zalcburga ir Austrijas pilsēta, no kuras paveras skats uz Vāciju un Alpu kalnu austrumu nogāzēm, un tajā ir cieņā māksla, kultūra un vēsture, turklāt pilsēta pastāvīgi uzlabo iniciatīvas ilgtspējas jomā saskaņā ar Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) principiem. Zalcburga ir atzīta par pilsētu, kurā īpaša vērība tiek pievērsta cilvēka vajadzībām, un tās vēsturiskais rajons kopš 1997. gada ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta.

Atklājiet pilsētas ievērojamās vietas un dodieties ceļojumā baroka laikmetā. Noteikti ir vērts apmeklēt Svētās trīsvienības baznīcu (Dreifaltigkeitskirche), ko ieskauj krāsaini dārzi un kas ir baroka meistardarbs, ko radījis Fišers fon Erlahs (Fischer von Erlach). Savukārt Hagenauer Haus ir vieta, kur patiešām ir sajūtama Zalcburgas mākslinieciskā dvēsele, – tā ir Volfganga Amadeja Mocarta dzimšanas vieta un viens no visvairāk apmeklētajiem Austrijas muzejiem. Zalcburga dāsni piedāvā mākslinieciskus priekšnesumus, kas lieliski iederas pilsētvidē, un pilsētā atrodas teātris Landestheater, kurā katru sezonu notiek vairāki simti izrāžu.

Zalcburgas globālais seminārs ir bezpeļņas organizācija, kas aicina līderus veidot labāku pasauli. Zalcburga ir arī Pilsētas pieejamības balvas ieguvēja (2012. gads), un vairākas ēkas ir saņēmušas atzinību Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvas – Mies van Der Rohe Balvas konkursā, tai skaitā Ziedu tirgus (Wimmer Zaic arhitekti), Pašvaldības ārpusskolas klubs (Maria Flockner un Hermann Schnoll arhitekti), kā arī Panzerhalle.

Slovēnijas galvaspilsēta Ļubļana ir cieši apņēmusies īstenot Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) ilgtspējīgas un iekļaujošas pilsētvides attīstības principu un aktīvi īsteno attīstības un pilsētvides atjaunošanas projektus. Spilgts piemērs ir kopienas vadītā radīšanas telpa KRATER ar dažādajām darba stacijām, kur vieta ir gan papīra izgatavošanas darbnīcai, gan arī pamestu telpaugu dziednīcai. Šis centrs, kas atrodas netālu no pilsētas centra, tika izveidots krāterim līdzīgā būvlaukumā ar mērķi piedāvāt uz ekoloģiju un sabiedrību vērstiem interesentiem vietu viņu darbnīcām, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgu materiālu ražošanu, prakses izmantošanu un sadarbību.

Pilsētas pašā centrā trīsstūrveida laukumā ar nosaukumu Prešeren skvērs Ļubļanas gars ir jūtams pasākumos un mākslas priekšnesumos. Savukārt Tivoli parks, kas ir Ļubļanas lielākais un skaistākais parks, ir iecienīta pilsētas zaļā zona. Šā parka platība ir 5 km², un tas ietver Jakopič promenādi, kas ir atjaunota brīvdabas pasākumu norises vieta fotoizstāžu rīkošanai, un tā ir atvērta visu gadu.

Līdztekus citām pozitīvām iniciatīvām, kas 2023. gadā nodrošināja Ļubļanai nomināciju konkursā “Pilsētas pieejamības balva”, pilsēta ir arī apņēmusies aizsargāt un uzlabot pilsētas zaļās zonas un ir izveidojusi bišu ceļu, lai veicinātu dabas atjaunošanos.

Apmeklējiet Cyanometer, kura krāsa pielāgojas debesu krāsai un kurš vienlaikus mēra gaisa kvalitāti. Pēc tam izmantojiet izdevību un atklājiet vienu no savdabīgākajām un interesantākajām vietām pilsētā, proti, Metelkova Mesto, kas ir alternatīvs kultūras centrs, kura sienas klāj krāsaini grafiti un sienu gleznojumi.

Slovēnijas ceturtā lielākā pilsēta Celje ir viens no valsts zaļajiem galamērķiem, proti, vieta, kas atzīta tās ilgtspējas dēļ. Šī pilsēta pilnībā atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) mērķiem, un tajā tiek īstenotas dažādas pilsētvides atjaunošanas iniciatīvas. Interaktīvajā Tehnopark – kādreizējā universālveikalā, kas pārveidots par zinātnes centru, varat izzināt inovācijas un zinātnes māksliniecisko pusi. 

Pilsētā ir arī modernizēts tirgus, kura atvērtais plānojums ielaiž ēkā daudz gaismas un gaisa. Uzturoties pilsētā, varat izpētīt vēl daudz citas interesantas ēkas un vietas, piemēram, Josipa Pelikana (Josip Pelikan) virsgaismas fotostudiju, kas ir formāli atzīts kultūras piemineklis, kas ļauj iepazīt šā izcilā fotogrāfa darbu. Šajā fotostudijā varat uzzināt par fotogrāfijas tapšanas ciklu – katrs stāvs ir veltīts konkrētam fotoattēla radīšanas posmam.

Dēkainākiem ceļotājiem jādodas uz Celjes Piedzīvojumu parku, kas ir lieliska, videi draudzīga vieta brīvdabas aktivitātēm un jautrībai.

Horvātijas galvaspilsēta Zagreba, kas atrodas valsts ziemeļrietumos, ir Eiropas pērle, kurā bagātīgi pārstāvēta vēsturiskā arhitektūra un laikmetīgais pilsētvides projektējums, kas kopā to padara par lielisku Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) piemēru. Pilsētas pašā sirdī – Lejaspilsētā – ir neticami labi saglabājušies arhitektūras meistardarbi no Hābsburgu impērijas laikiem.

Zagreba ir slavena arī ar daudzajiem parkiem, mežiem un ezeriem un 2016. gadā tika atzīta par Eiropas Zaļo galvaspilsētu. Lai labāk izprastu mūsu dabas pasaules skaistumu, atklājiet 19. gadsimta botānisko dārzu Botanicki Vrt un muzeju, ko vada Universitātes Zinātnes fakultāte.

Staigājot par pilsētu, nonāksiet Trg bana Josipa Jelačića – centrālajā laukumā, kur atrodas sešstūraina strūklaka. Tur varat apmeklēt Mākslas paviljonu, kas ir Dienvidaustrumeiropas pirmā prestižā izstāžu norises vieta.

Galvaspilsētā ir arī vairāki neparasti muzeji un izstādes, tai skaitā Izjukušo attiecību muzejs, kas izveidots, lai palīdzētu mums izpētīt un izzināt cilvēku mīlestību un zaudējumus. Un neaizmirstiet apmeklēt Horvātijas Naivisma mākslas muzeju, kurš dibināts 20. gadsimta piecdesmitajos gados un kurā joprojām ir ļoti daudz darbu, ko radījuši mākslinieki ar ļoti atšķirīgu skatījumu.