Iepērcies ekoloģiski – kā patērētājs izvēlies preces pārdomāti

Pēdējās atjaunināšanas datums otrdiena, 07/09/2021

Mūsu labklājība ir atkarīga no Zemes dabas resursiem, bet, ja mēs tos turpināsim izmantot tāpat kā līdz šim, tie var izzust ātrāk, nekā mēs domājam. Laiks pārmaiņām!

Mūsu pārmērīgais patēriņš izsmeļ Zemes resursus un apdraud nākamo paaudžu labklājību. Ja mēs šādi turpināsim, tad līdz 2050. gadam mums būs vajadzīga vēl viena planēta, lai varētu apmierināt mūsu resursu vajadzības!

Maziem soļiem ir liela nozīme! 

Mēs varam mainīt šo situāciju, mainot mūsu dzīvesveidu un patēriņā piekopjot ekoloģiskus ieradumus. Tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība tam, no kurienes nāk konkrētie produkti un kā tie ir ražoti, jāvairās no atkritumu veidošanas, jāizvēlas ilgtspējīgi, rūpīgāk jālasa etiķetes, preces atkārtoti jāizmanto un jāpārstrādā, kā arī jāatvēl vieta dabai. 

Šeit ir daži vienkārši ieteikumi, kā kļūt par videi draudzīgāku patērētāju. 

1. Samazināt atkritumu daudzumu un pārstrādāt

“Nulle atkritumu” jeb “dzīve bez atkritumiem” ir pasaules mēroga tendence. Šā dzīvesveida galvenais moto ir 5R (no angļu valodas Refuse, Reduce, Reuse, Recycle, Rot), proti, atteikšanās, patēriņa samazināšana, preču atkārtota izmantošana, pārstrāde un kompostēšana, un šādā secībā šie principi arī jāievēro.
Ik reizi, kad kaut ko izmetam, tas palielina mūsu planētas vides resursu noslodzi. Atcerieties, ka vislabākie atkritumi ir tie, kas netiek radīti! 

Tādas vienkāršas darbības kā, piemēram, uzlīme “Lūgums reklāmas izdevumus pastkastē nemest” uz jūsu pastkastītes, atkārtoti uzlādējamu bateriju izmantošana, izvēle par labu atkaluzpildāmiem produktiem, vairākkārtēji izmantojamām iepirkumu somām un atkārtoti uzpildāmām pudelēm, palīdz samazināt atkritumu daudzumu (atcerieties, ka krāna ūdeni var dzert visā Eiropā!). 

Atkritumos nonāk arī daudz produktu no mūsu ledusskapja, tāpēc viens no ieteikumiem ir, piemēram, pirkt un pagatavot to, ko tik tiešām ēdīsit (sk. ieteikumus sadaļā “Gatavošana” un “Iepirkšanās”). Ierobežojiet iepakotas pārtikas izmantošanu, jo tā rada daudz atkritumu (sk. šo video), un izvairieties no produktiem nevajadzīgā iepakojumā, īpaši plastmasas iepakojumā.

Un, protams, pārstrādājiet, pārstrādājiet, pārstrādājiet! ES īsteno visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, kas ietver arī dalībvalstu pienākumu reciklēt atkritumus. Protams, šīs stratēģijas īstenošana ir atkarīga no mums visiem! 

Visbeidzot, varat popularizēt ekoloģisku dzīvesveidu savā ģimenē, augstskolā vai sporta klubā, palielinot izpratni par atkritumu apsaimniekošanas nozīmi. Piemēram, varat dot savu ieguldījumu, organizējot pasākumus Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļā. 

2. Mest ārā? Nekādā gadījumā!

Vai esat dzirdējuši par mantu labotavām? Tādi meistari kā elektriķi, mehāniķi, galdnieki, velosipēdu remontētāji un IT speciālisti brīvprātīgi dalās savās zināšanās un prasmēs un palīdz, piemēram, savest kārtībā tosteri, kas nedarbojas, salāpīt kleitu vai salabot salauztu mēbeli. 

Pamatideja ir samazināt atkritumu daudzumu, izglītot līdzcilvēkus par ilgtspējīgu dzīvesveidu, kā arī veicināt sociālo saliedētību un nodot zināšanas... Vai jūsu tuvumā ir kāda mantu labotava?

Ja jums ir vajadzīgs kāds instruments, lai uzmeistarotu jaunu mēbeli, padomājiet par šā rīka aizņemšanos vai īri, nevis iegādājieties jaunu, ko izmantosit vienu vai divas reizes gadā. Tas būs lētāk un videi draudzīgāk!

Visbeidzot, varat pārdot/pirkt un apmainīt apģērbu un preces, ko vairs nevēlaties lietot. To var darīt lietotu mantu tirgos, krāmu tirdziņos vai īpašās tiešsaistes platformās. Ja gadījumā tas neizdodas, padomājiet par otrreizēju pārstrādi vai ziedošanu! 

3. Atbalstīt tuvējos lauksaimniekus

Lauksaimniecības produktu pirkšana no tuvējām saimniecībām ir sistēma, kas pārtikas apritē ciešāk savieno ražotāju un patērētājus, ļaujot patērētājiem pierakstīties uz konkrētas saimniecības vai saimniecību grupas ražu. 

Tas ir alternatīvs sociālekonomiskais lauksaimniecības un pārtikas izplatīšanas modelis, kas ļauj ražotājiem un patērētājiem dalīt ar lauksaimniecību saistītos riskus. Tas ievērojami ierobežo starpnieku iesaistīšanos, atbalsta vietējos lauksaimniekus, un patērētāji saņem savus produktus bez iepakojuma. 

4. Pievērst uzmanību ekomarķējumam

Videi draudzīgiem produktiem, pakalpojumiem un uzņēmumiem ir savs marķējums. 

Eiropas Savienībā precēm un pakalpojumiem, kam ir maza ietekme uz vidi, var piešķirt ES ekomarķējumu. Meklējiet ekomarķējuma logotipu, iepērkoties veikalos, dodoties uz kūrortiem, atpūšoties kempingos un rezervējot viesnīcas (ir pieejams tiešsaistes katalogs). Pastāv arī valsts mēroga ekomarķējumi, piemēram, “Nordic Swan” Ziemeļvalstīs, “NF Environment” Francijā un “Blue Angel” Vācijā.

5. Izvēlēties ētiskus produktus

Ir svarīgi būt arī ētiski apzinīgiem: kāda ir jūsu patēriņa ietekme uz citiem cilvēkiem? Vai ar savu patēriņu jūs veicināt bērnu nodarbināšanu vai cilvēku tirdzniecību tālā valstī? 

Pēdējos gados īpaši modes nozarē skaļu rezonansi guvuši cilvēktiesību pārkāpumu skandāli. Daudzās “melnā darba” darbnīcās nākas strādāt septiņas dienas nedēļā, bez atvaļinājuma, par zemu algu, bez tiesībām veidot arodbiedrības. Jūs varat izdarīt spiedienu uz šīm nozarēm, lemjot par to, kur tērējat savu naudu, parakstot lūgumrakstus, atbalstot ētiskas tirdzniecības kustību un publicējot savu viedokli sociālajos medijos. 

Pērkot preces, apsveriet iespēju izvēlēties tās, ko ražo uzņēmumi, kuri specializējas taisnīgas tirdzniecības un ētisku produktu jomā, un meklējiet tādus marķējumus kā Fairtrade, Forest Stewardship Council, Fair Trade Certified vai Rainforest Alliance Certified.