Ja jums patīk apmeklēt pilsētas, kurās ir daudz zaļo zonu, Krakova jums ir kā radīta. Tā 2023. gadā tika iekļauta konkursa par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu finālā. Krakova ikvienam pilsētas iedzīvotājam piedāvā zaļo zonu vairāk nekā 207 m2 platībā. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā vecpilsēta ir vieta patīkamām pastaigām – lielākā daļa ielu ir slēgtas automašīnām un atvēlētas tikai gājējiem. Patiesībā tā ir lieliska vieta, kur ērti pārvietoties ikvienam. To apliecina arī otrā vieta, ko pilsēta 2012. gadā ieguva konkursā par Pilsētas pieejamības balvu. Ja vēlaties doties mazliet garākā pastaigā, apmeklējiet Planty parku – vairāk nekā 200 000 m2 lielu zaļo zonu, kas ieskauj vecpilsētu un iezīmē vietu, kur reiz slējās viduslaiku nocietinājumi. Ja vēlaties doties tuvāk dabai, īsa tramvaja brauciena attālumā no centra jūs gaida pļavas, meži un dabas rezervāti.
Brno ir kā malks svaiga gaisa un zaļa oāze. No daudzajiem pilsētas parkiem un dārziem – katrs no tiem ir atšķirīgs un piedāvā interesantas nodarbes – līdz briežu parkam pilsētas pievārtē, ko var sasniegt ar sabiedrisko transportu, – te ir tik daudz vietu, kur satikties ar dabu. Piemēram, Atvērtie dārzi ir izglītojoša telpa, kurā atradīsiet pasīvo māju, kuru sedz zaļš jumts, un izziņas taku. Ja vēlaties atpūsties aktīvāk, iesakām uzkāpt Špilberkā un apmeklēt 13. gadsimta pili tā virsotnē vai doties uzBrno ūdenskrātuvi, kas ir lieliska vieta sportam un atpūtai. Varat arī apmeklēt Botānisko dārzu un uzzināt vairāk par augiem.
Grāca ir Štīrijas galvaspilsēta, ko dēvē arī par Austrijas “Zaļo sirdi”, ņemot vērā tās plašās zaļās zonas. Pateicoties tam, šeit ir daudz iespēju doties dabā un izbaudīt vides dziedinošo iedarbību, turklāt jums ir plašas iespējas izvēlēties vietu pārgājienam, izbraucienam ar velosipēdu vai slēpošanai. Grācai ir piešķirta virkne apbalvojumu, kas apliecina tās ekoloģiskās un kultūras vērtības: 2025. gadā tā tika iekļauta konkursa par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu finālā, 2023. gadā tā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, turklāt Grācas vēsturiskais centrs un Egenbergas pils ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ja vēlaties patiesi dzīvot dabiskā vidē, varat kļūt par brīvprātīgo bioloģiskajā saimniecībā, iesaistoties kustībā WWOOF (Worldwide Opportunities on Organic Farms) (“Pasaules mēroga iespējas bioloģiskajām saimniecībām”).
Velenje tika projektēta 20. gadsimta piecdesmitajos gados kā dārzu pilsēta, tāpēc zaļās teritorijas ir tās DNS sastāvdaļa jau kopš pirmās dienas. Tā pastāvīgi rūpējas par vidi, un, pateicoties pilsētas plānam radīt jaunas nodarbinātības iespējas zaļajā nozarē, ir 2024. gada balvas “Eiropas Zaļā lapa” saņēmēja. Tā ir arī viena no izmēģinājuma pilsētām Eiropas Komisijas finansētās klimatneitrālu pilsētu misijas ietvaros. Kamēr esat tur, dodieties pastaigā pa Promenādi, kas ir viena no pilsētas centrālajām asīm un tiek atjaunota, liekot uzsvaru uz zaļajām zonām un cilvēkiem paredzēto telpu, vai apmeklējiet vietējo iedzīvotāju iecienīto Velenje pludmali, kur īsas pastaigas attālumā no pilsētas varat baudīt peldi tīrā ūdenī.
Zalcburga, kas atrodas uz Alpu ziemeļu robežas, ir ideāls sākumpunkts aktivitātēm brīvā dabā piemēram, pārgājieniem vai kalnu riteņbraukšanai. Zalcburgā aukstums nav iemesls, lai paliktu telpās, jo varat izvēlēties kādu no daudzām ziemas aktivitātēm, piemēram, slidot, slēpot ar distanču slēpēm vai doties pārgājienos ar sniega kurpēm. Saģērbieties silti un dodieties dabā visa gada garumā! Arī UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautais pilsētas centrs ir burvīga vieta pastaigām, un jūs varat apmeklēt Helbrunas (Hellbrunn) pils, dārzus (apmeklējums ir bez maksas), kuros atrodas paviljons no filmas ”Mūzikas skaņas”.
Mežiem bagātā Lihtenšteina, kas atrodas Alpos, ir ideāli piemērota aktīvās atpūtas cienītājiem, un Trīzene ir lieliska bāzes vieta. Atklājiet dabas taku, kas jūs aizvedīs 100 metrus augšup no Reinas ielejas līdz agrīno viduslaiku Svētā Mamerta kapelai, kura atrodas virs Trīzenes. Vai arī, ja patiešām vēlaties izlocīt kājas, kāpēc gan neizmēģināt 75 km garo Lihtenšteinas taku? Kur citur nedēļas nogalē būtu iespējams apstaigāt visu valsti? Ja vēlaties pārvietoties ar divriteni, Lihtenšteinā ir daudz labi marķētu maršrutu, kas kalnu riteņbraucējiem ir kā sapnis.
Galveja, kas atrodas Īrijas mazāk apdzīvotajā rietumu piekrastē (to dēvē arī par “Smaragda salu”, jo tā ir ļoti zaļa), 2017. gadā tika atzīta par balvas “Eiropas zaļā lapa” ieguvēju, novērtējot tās apņemšanos nodrošināt ilgtspēju. Ja vēlaties doties dabā un apmeklēt dažas no ievērojamajām vietām Īrijā, Galveja ir ideāla bāzes vieta, no kuras mērot ceļu uz tādām vietām kā Moheras klintis vai Konemāras pakalni. Varat arī noiet kādu Wild Atlantic Way (“Mežonīgā Atlantijas okeāna ceļa”), posmu. Tas ir viens no garākajiem piekrastes pārgājienu maršrutiem pasaulē (2600 km) un stiepjas gar Īrijas piekrasti no Inišovenas pussalas ziemeļos līdz pat Kinseilai dienvidos. Vai arī apmeklējiet kādu no Īrijas nacionālajiem parkiem, mežu teritorijām un rezervātiem, kas plešas vairāk nekā 650 km2 teritorijā.
