Vecie labie Eiropas kinofestivāli

Pēdējās atjaunināšanas datums trešdiena, 21/10/2020

Dažkārt šarmantā kino valstība var likties kas ļoti tāls. Tomēr tev nemaz nav jābūt Holivudā, lai varētu redzēt kino pērles.

Eiropā (droši vien pat netālu no tevis) katru gadu notiek daži no ievērojamākajiem starptautiskajiem kinofestivāliem.

1895. gada 28. decembrī Parīzes kafejnīcā “Grand Café” divi 33 un 31 gadu veci brāļi sarīkoja pirmo publisko 10 īsfilmu skati. Katra īsfilma bija apmēram 50 sekundes gara. Viņu uzvārds bija Limjēri, un ar viņiem sākās vesels laikmets, dzima kino.

Kopš tā laika pagājuši vairāk nekā 120 gadi, un kinomāksla visos tās veidos ieņem svarīgu vietu mūsu ikdienā.

Došanās uz īstu kinofestivālu var būt kā punkts uz “i”: ideāls veids, kā pilnībā piedzīvot kādu filmu. Lai to darītu, nav jādodas pāri okeānam. Eiropas Savienībā vari atrast vislabāko no labākā.

Lai kurā gadalaikā tu arī neplānotu ceļojumu uz ārzemēm, tev ir gandrīz vienmēr ir iespēja apmeklēt kādu kinofestivālu. Mākslas mīļotāji, dažādās Eiropas malās rīko 7 kinofestivālus, kurus nevajadzētu palaist garām!

Gadu vari iesākt labi ar Roterdamas Starptautisko kinofestivālu, kuru janvārī rīko Nīderlandē. Tā logotips ir stilizēts tīģeris. Šajā festivālā galveno uzmanību pievērš neatkarīgajam kino un jauniem filmu veidošanas stiliem.

Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls (pazīstams arī kā Berlināle) Vācijas galvaspilsētā kopš 1978. gada notiek katru februāri. Līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem ir viens no trim galvenajiem starptautiskajiem kinofestivāliem. Katru reizi tajā izrāda apmēram 400 konkursa filmu. Tās sacenšas par “Zelta lāci” — Berlīnes simbolu.

Klimata (un gadalaika) ziņā maigāks ir Kannu kinofestivāls, kurš sākās trīsdesmitajos gados, bet kārtīgus apgriezienus uzņēma no 1947. gada. 2019. gadā šis festivāls notika jau 72. reizi, un tajā “Zelta palmas zaru” piešķīra Dienvidkorejas režisoram Bonam Džūnho par neparasto filmu “Parazīts”. Šī ir filma, kas vēlāk saņēma “Oskaru” kā labākā filma, un pirmo reizi šādu balvu piešķīra filmai, kas nav uzņemta angļu valodā.

Kā zināms, kino ir arī animācijas filmas. Lieliska vieta, kur labāk iepazīt šo žanru, ir Anesī pilsēta (Francijā), kur jūnijā notiek Anesī Starptautiskais animācijas filmu festivāls. Tur brīvā dabā rāda visdažādākās filmas: tādas, kas radītas plastilīna animācijas tehnikā, ar datoru ģenerētas animācijas filmas u.c.

Šī vasarīgā un mākslinieciskā vēsma turpinās Karlovi Vari Starptautiskajā kinofestivālā Čehijā. Tas aizsācies 1946. gadā. Šajā Centrāleiropas un Austrumeiropas visprestižākajā kinofestivālā svarīgai kino pasaules personībai pasniedz “Kristāla globusu”.

Septembris vienmēr ir piemērots labu nodomu sarakstu sastādīšanai (ja Jaunā gada sarakstu īstenot ne visai izdevies), jaunam iesākumam un lielam daudzumam kino. Eiropas vecākais kinofestivāls notiek no augusta beigām līdz septembra sākumam Venēcijas lagūnā (Itālijā) kā daļa no Venēcijas biennāles. Tas ir Venēcijas kinofestivāls. Mūsdienās tur galvenā balva ir “Zelta lācis”, bet fašistiskās diktatūras laikā uzvarētāji saņēma tā saukto Musolīni kausu.

Starptautiskais Sansevastjanas kinofestivāls notiek septembra beigās Basku zemē (Ziemeļspānijā). Šis festivāls, kas sākās piecdesmitajos gados, sākumā bija orientēts uz Spānijas filmu popularizēšanu, bet vēlāk tika nolemts to atvērt arī starptautiskajam un starpgalaktiku tirgum (1977. gadā tajā pirmo reizi Eiropā izrādīja “Zvaigžņu karus”).

Dažreiz ar cītīgu došanos uz ārzemju festivāliem nav gana. Varbūt tev radīsies vēlme sarīkot kinofestivālu savā valstī, reģionā vai (kāpēc gan ne) nomaļajā ciematā. Tādā gadījumā šī pamatprogrammas “Radošā Eiropa” iniciatīva var būt pievilcīga tiem, kas meklē iespējas saņemt dotāciju.

Un nu, kā parasti saka tieši pirms filmas demonstrēšanas, paldies un patīkamu skatīšanos!