Laikā posmā no 1927. gada līdz 1933. gadam Turku radās funkcionālisma arhitektūras kustība. Kustības vadošā personība bija arhitekts Alvars Ālto, kas Turku ir projektējis trīs ēkas, kuras tiek uzskatītas par šā stila labākajiem paraugiem, proti, “Maalaistentalo”, “Turun Sanomat” un “Seurahuone”. Turku bija apņēmusies panākt, lai pilsēta būtu pievilcīga un pieejama ikvienam, un tā rezultātā 2011. gadā Turku ieguva otro vietu konkursā par Pilsētas pieejamības balvu.
Pateicoties Turku dinamiskajai restorānu kultūrai un vēsturiski izslavētajam zivju tirgum, to uzskata arī par Somijas gardēžu galvaspilsētu.
Helsinki ir īsts atradums arhitektūras pazinējiem. Pilsēta, kuras apbūvi veido daudzveidīgi arhitektūras stili, piemēram, modernisms un funkcionālisms, lepojas ar vienu no lielākajām jūgendstila ēku kolekcijām Ziemeļeiropā. Obligāti apskatāmo vietu sarakstā ir Tempeliaukio baznīca, kuras pazemes daļa ir izgrebta tieši klintī, kā arī Senāta laukums, kuru ieskauj četru neoklasicisma ēku ansamblis, ko projektējis vācu izcelsmes arhitekts Karls Ludvigs Engelss. Pilsēta ir ērti apskatāma ikvienam, par ko liecina otrā vieta 2022. gada konkursā par Pilsētas pieejamības balvu.
Helsinku piekrastē atrodas Suomenlinnas jūras cietoksnis, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā un ir izcils Eiropas militārās arhitektūras paraugs. Otrpus līcim atrodas Seurasāri brīvdabas muzejs, kas sniedz ieskatu tradicionālajā somu dzīvē.
Otra lielākā Igaunijas pilsēta Tartu ir pazīstama ne tikai ar savu bohēmisko gaisotni, bet arī kā Igaunijas zinātnes progresa galvenais “dzinējs”. Tās apbūve, jo īpaši vecpilsētā, kurai piešķirts aizsargāta kultūrvēsturiskā mantojuma statuss, galvenokārt ir projektēta klasicisma stilā. 2015. gadā Tartu Universitātes vēsturiskajam arhitektūras ansamblim tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme, lai godinātu tā iespaidīgo 19. gadsimta apbūvi, kas atspoguļo Eiropas tradīcijas izglītībā. Pilsēta nesīs 2024. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu, un tās centieni rast praktiskus risinājumus, lai nodrošinātu pieejamību iedzīvotājiem un viesiem ar kustību u. c. traucējumiem,vainagojās ar otro vietu 2020. gada konkursā par Pilsētas pieejamības balvu. Noteikti apmeklē “Aparaaditehas” – vecu aparātu rūpnīcas kompleksu, kas 2014. gadā pārveidots par kultūras centru, kā arī Igaunijas Nacionālo muzeju.
Valgas pilsēta atrodas Igaunijas dienvidos, pie robežas ar Latviju. Pilsētas rātsnams, kas celts laika posmā no 1864. gada līdz 1866. gadam, ir viens no izcilākajiem vēlīnā klasicisma koka arhitektūras paraugiem Igaunijā. Aplūkojot pilsētu, noteikti apmeklē Valgas muzeju, kura celtniecība datēta ar 1911. gadu un kurš kalpo kā vēlīnā jūgendstila piemērs. Tā iespaidīgajai fasādei ir aizsargāta valsts kultūras pieminekļa statuss.
No Mazā Munameģa kalna virsotnes var redzēt centrālo laukumu, kura viena puse atrodas Valgā Igaunijā, bet otra – Valkā Latvijā.
Rīga lepojas ar aptuveni 800 jūgendstila ēkām, kas to padara par pilsētu ar vislielāko jūgendstila arhitektūras kolekciju pasaulē. Īpaši interesants ir tās vēsturiskais centrs, kas 1997. gadā iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā, un “Trīs brāļi”, kas ir vecākais apbūves komplekss Rīgā un lielisks Latvijas vēsturiskās pilsētvides saglabāšanas piemērs – filozofija, kas Latvijā aizsākās starpkaru periodā. Mūsdienās “Trīs brāļiem” ir tik nozīmīga kultūrvēsturiskā vērtība, ka tiem ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme.
Jūties izsalcis? Apmeklē Centrāltirgu, kas ir viens no lielākajiem tirgiem Eiropā, un pagaršo kādu no vietējām delikatesēm, piemēram, kūpinātas zivis. Vecpilsētā apmeklē īpatnējo Brēmenes muzikantu skulptūru ar četriem dzīvniekiem, kas veidota pēc brāļu Grimmu leģendārās pasakas motīviem.
Daugavpils arhitektūru raksturo tās sarkano ķieģeļa ēku pārpilnība; daudzas no tām projektējis pilsētas galvenais arhitekts Vilhelms Neimanis. Baznīckalnā līdzās atrodas četras baznīcas, kas pārstāv četras galvenās Latvijas austrumu reģiona – Latgales – reliģiskās konfesijas. Kopā tās veido iespaidīgu arhitektūras ansambli.
Marka Rotko mākslas centrs, kas atrodas Daugavpils cietokšņa vēsturiskajā arsenāla ēkā, ir vienīgais muzejs Austrumeiropā, kur var atrast šā gleznotāja oriģināldarbus.
Kauņa var lepoties ar bagātu kultūras mantojumu – 2014. gadā 44 pilsētas ēkām, kas pārstāv 1919.–1940. gada starpkaru perioda arhitektūru, tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme. Tā ir saņēmusi arī Eiropas kultūras mantojuma balvu par bijušā Ministru kabineta restaurāciju un UNESCO Dizaina pilsētas titulu 2017. gadā. Kauņa ir arī viena no trim 2022. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētām.
Vēsturiski pilsēta ir bijusi viens no ebreju kultūras centriem Eiropā, 1908. gadā gandrīz 40 % no pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji. Mūsdienās šo kultūras mantojumu var redzēt Kauņas sinagogā, Kauņas pilsētas muzejā un Viļņas Gaona Valsts ebreju muzejā.
Ja tevi interesē neparasti muzeji, tu esi ieradies pareizajā vietā. Apmeklē Velna muzeju, kurā ir vairāk nekā 2000 velna attēlojumu no visas pasaules.
Klaipēdas apmeklētājiem nekad nav garlaicīgi, jo pilsētā katru gadu notiek dažādi pasākumi, piemēram, “Klaipēdas mūzikas pavasaris”, Klaipēdas pils džeza festivāls un Starptautiskais ielu teātra festivāls. Vācu kultūras ietekmē Klaipēda vēsturiski ir ieguvusi atšķirīgus arhitektoniskos vaibstus, kuriem raksturīgas pildrežģu koka ēkas.
Klaipēda atrodas piekrastē un ir vienīgā lielā jūras osta Lietuvā. Lai izbaudītu piejūras atmosfēru, nogaršo “kepta duona” jeb Baltijas rupjmaizes grauzdiņus uz “Meridianas” kuģa klāja.
