Strasbūra ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām Francijā un piektā velosipēdistiem draudzīgākā pilsēta Eiropā, kuras veloceliņu tīkls 600 km garumā aptver visu pilsētas teritoriju. Ja tas jūs iedvesmo doties braucienā, tas ir pavisam vienkārši, izmantojot Strasbūras pašapkalpošanās velosipēdu koplietošanas sistēmu, kas 24 stundas diennaktī piedāvā 6000 velosipēdu. Strasbūrā atrodas arī Eiropas Parlaments (atvērts apmeklētājiem sešas dienas nedēļā bez maksas), Dievmātes katedrāle un La Maison des Ponts Couverts, turklāt pilsētas centrs ir iekļauts UNESCO sarakstā.
 

Luksemburgas pilsēta, kuras veloceliņu garums ir 5–13 km, ir lieliski piemērota, lai pa to pārvietotos ar velosipēdu. Jūs atradīsiet maršrutus, kas ved cauri Kiršbergas rajonam, dzelzceļa stacijai un vecpilsētai, kā arī Alzetes upes ielejai. Iespējams, ka, pateicoties riteņbraukšanai lieliski piemērotajai ainavai, Luksemburga ir pārspējusi pati sevi, ja runa ir par slaveniem riteņbraucējiem. Ja vēlaties baudīt dabu, ir viegli aizbēgt no pilsētas ar velosipēdu un izpētīt kādu no šīs valsts veloceliņu maršrutiem, kuru kopējais garums ir 600 kilometri, vai kādu no kalnu riteņbraukšanas ceļiem, kuru kopējais garums ir 700 kilometri. Luksemburgā ir viegli pārvietoties arī ar kājām un cilvēkiem ar invaliditāti, un šis fakts tika novērtēts 2022. gadā, kad Luksemburgai tika piešķirta pirmā vieta konkursā “Pilsētas pieejamības balva”.

No brīža, kad ieradīsieties Antverpenes skaistajā centrālajā stacijā, jūs pārsteigs pilsētas neticamā arhitektūra. Antverpenē ir daudz interesantu ēku – no neparastām jūgendstila pērlēm līdz modernās arhitektūras būvēm, tādām kā Zahas Hadidas (Zaha Hadid) projektētā Ostas māja, tādēļ pastaiga pa pilsētu ir baudījums. Antverpenē ir arī droši un ērti veloceliņi vairāk nekā 500 kilometru garumā, un tās pārdomātais un numurētais savienojumu tīkls, kā arī pilsētas maršrutu plānotājs atvieglo braucienu plānošanu pat pilsētas viesiem. Varat paņemt velosipēdu no pilsētas sistēmas, kurā ir gandrīz 300 stacijas ar 4200 velosipēdiem. Ir viegli saprast, kāpēc tā ir atzīta par ceturto labāko velotransporta pilsētu pasaulē.

Nīderlandieši ir slaveni ar to, ka pārvietojas ar divriteņiem, un, atrodoties Utrehtā, ir viegli saprast, kāpēc velosipēds tiek celts godā. Trešajā labākajā velotransporta pilsētā pasaulē ir veloceliņi 420 kilometru garumā, un tā pastāvīgi veic ieguldījumus infrastruktūrā, lai riteņbraukšana kļūtu vēl pievilcīgāka. Utrehtas pilsētas vēsturiskais centrs, kurā ir gājēju zonas, viduslaiku ielas un gleznaini kanāli, ir arī lieliska vieta pastaigai ar kājām, turklāt tā ir apbrīnojami mierīga. Uzturoties pilsētā, nelaidiet garām iespēju izpētīt Utrehtas unikālo divu līmeņu kanālu sistēmu. Zemāko līmeni sākotnēji izmantoja tirgotāji, lai izkrautu preces tieši pagrabos, pēc tam tas kādu laiku netika izmantots, taču tagad zemākais līmenis pārveidots par hipsterīgām kafejnīcām, veikaliņiem un restorāniem.

Alstera ezers, Elbas upe un daudzie parki, piemēram, Altonaer Volkspark, Öjendorfer parks, ūdens atrakciju parks Dove-Elbe un Harburger Stadtpark rada Hamburgā miera sajūtu un veicina tuvināšanos dabai, un kļūst skaidrs, kādēļ tā 2011. gadā ieguva Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu. Tā ir ne tikai zaļa, bet arī līdzena pilsēta, kas ir lieliski piemērota velobraukšanai pa kādu no tās daudzajiem veloceliņiem vai tās šķērsošanai pa EuroVelo 3. maršrutu. Ja jums nav sava velosipēda, par saprātīgu cenu noīrējiet kādu no pilsētas velosipēdiem. Hamburga 2023. gadā ieguva īpašu atzinību konkursā “Pilsētas pieejamības balva” par būvēto vidi.

Dodieties uz Dānijas galvaspilsētu, un jūs redzēsiet, kādēļ tā ir plaši zināma kā viena no labākajām pilsētām pasaulē braukšanai ar velosipēdu, pateicoties inovatīviem velosatiksmes tiltiem, veloceliņiem 546 kilometru garumā un apņemšanos pastāvīgi uzlabot dzīvi 150 000 cilvēku, kuri katru dienu ar velosipēdu dodas uz darbu vai izglītības iestādēm. Atrodoties pilsētā, varat mēģināt noskaidrot, kāpēc Kopenhāgenas iedzīvotāji regulāri tiek dēvēti par vieniem no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Iemesls varētu būt ūdens tuvums un tā saistība ar pozitīvu fizisko un garīgo labsajūtu vai dāņu hygge koncepcija, kas nozīmē radīt mājīgu gaisotni un pavadīt laiku ar mīļajiem. Varbūt iemesls ir tas, ka viņi dzīvo pilsētā, kas 2014. gadā atzīta par Eiropas Zaļo galvaspilsētu, ņemot vērā tās daudzos parkus un zaļās zonas, kas uzlabo cilvēku noskaņojumu? Jūs varat domāt par šiem jautājumiem, sēžot mājīgā kafejnīcā un mielojoties ar kādu no šīs valsts slavenajām smalkmaizītēm (weinerbrød), kas ir brīnišķīgi kārtainas un bagātīgi satur sviestu. Varbūt tās ir laimes noslēpums?