Leipciga ir Vācijas klasiskās mūzikas citadele – pilsēta, kurā dzimis un mācījies Rihards Vāgners. Bahs šeit strādāja no 1723. gada līdz 1750. gadam, un viņa mantojums tiek godināts ikgadējā Starptautiskajā Baha konkursā un “Bachfest” mūzikas festivālā. Mūzika ir daļa no pilsētas dvēseles un identitātes, un gadsimtiem ilgi tā ir piesaistījusi mūziķus un mūzikas mācību iestādes. Tāpēc deviņām muzikāli nozīmīgām vietām visā pilsētā – no baznīcām līdz izglītības iestādēm – ir piešķirta Eiropas mantojuma zīme. Šīs vietas, kuras kopā pazīstamas ar nosaukumu “Leipcigas muzikālā mantojuma vietas”, atspoguļo dažādus notikumus pilsētas mūzikas vēsturē un dažādās muzikālās aktivitātes, kas pilsētā norisinājušās jau kopš 13. gadsimta. Atrodoties pilsētā, izstaigā 5,3 km garo “Leipziger Notenspur” mūzikas taku, iegriežoties gan Mūzikas instrumentu muzejā, gan “Arabian Coffee Tree” – vecākajā kafijas namā Vācijā. Pilsētā tiek regulāri rīkots arī “Leipziger Improvisationsfestival für Alte Musik” (Leipcigas senās mūzikas improvizācijas festivāls), kurā vēsturisko skaņdarbu improvizācija tiek izmantota kā veids, kā saglabāt kultūras mantojumu, un kura ietvaros tiek piedāvāti dažādi koncerti, muzikālās darbnīcas un improvizācijas brīvā gaisotnē. Papildus tam ir iespējams apmeklēt vēl trīs festivālus “Melt!”, “Full Force” un “Splash!”, kas notiek uz ziemeļiem no pilsētas, brīvdabas koncertu norises vietā “Ferropolis”. “Ferropolis” dzīvais muzejs ar iespaidīgu industriālā mantojuma vēsturi ir unikāla koncertu un pasākumu norises vieta.
Hamburga, ko Vācijā dēvē par “Vārtiem uz pasauli”, ir Vācijas otrā lielākā pilsēta. Hamburga bija viena no Mūzikas pilsētu tīkla dibinātājām. Tā ir starptautiska apvienība, kurā apvienojušās mūzikas pilsētas un politikas veidotāji. Pilsētā radās arī “Hamburger Schule” (Hamburgas skolas) mūzikas kustība, kas pavēra ceļu popmūzikai vācu valodā. Divi no pilsētas rajoniem – “Speicherstadt” un “Kontorhaus” – ir UNESCO Pasaules mantojuma vietas. Atrodoties pilsētā, noteikti apmeklē Sanktpauli kvartālu, kas cita starpā ir slavens ar tā neskaitāmajiem mūzikas klubiem, kuros karjeru sākuši daudzi mūziķi, piemēram, grupa “The Beatles”. Vari iepazīt arī “Music Moves Europe Awards” uzvarētājus gadskārtējā “Reeperbahn” festivālā. Visbeidzot, noteikti ir jāredz “Elbphilharmonie” (Elbas filharmonija]) kas ir Hamburgas jaunais populārākais tūrisma objekts – koncertzāle, kas izbūvēta kādreizējā ostas noliktavā. Pieminēšanas vērts ir arī brīvdabas festivāls “Wacken Open Air”, kurš notiek netālu no Hamburgas un ir viens no skaļākajiem smagā metāla mūzikas festivāliem pasaulē.
Mūzika vienmēr ir bijusi svarīga Orhūsas kultūras ainavas sastāvdaļa. Pilsēta ietilpst Mūzikas pilsētu tīklā un 2017. gadā tika pasludināta par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Sākot ar grandioziem koncertiem Orhūsas koncertzālē “Musikhuset Aarhus” un beidzot ar rokkoncertiem “VoxHall” klubā – te atradīsies kaut kas piemērots katrai mūzikas gaumei. Orhūsas festivāls, kas norisinās 10 dienas un piedāvā vairāk nekā 1000 pasākumu, kuros piedalās gan vietējie, gan starptautiski atzīti mākslinieki, piesaista visu vecumu cilvēkus, kas padara to par vienu no lielākajiem kultūras notikumiem Ziemeļeiropā. Orhūsā astoņu dienu garumā norisinās arī Orhūsas džeza festivāls, kura laikā visā pilsētā notiek simtiem koncertu, no kuriem daudzus var apmeklēt bez maksas. Lai uzzinātu kaut ko par vēsturi, apmeklē “Den Gamle By” – lielu, labirintam līdzīgu brīvdabas muzeju, kurā atainota dāņu dzīve 18. un 19. gadsimtā. Viena no vietām, kas Orhūsā noteikti jāapmeklē, ir Varavīksnes panorāma – 150 metru gara apļveida skatu pasāža, kas izbūvēta virs ARoS mākslas muzeja.
Roskilde ir kultūras notikumiem bagāta pilsēta, kurā notiek mūzikas festivāls ar tādu pašu nosaukumu. Galvenie muzikālie pasākumi notiek četru dienu garumā, taču vēl pirms festivāla sākuma ir iespējams piekļūt norises vietai, lai izbaudītu gaisotni. Roskildes festivāls ir lielākais Ziemeļvalstīs un ļoti nozīmīgs arī pilsētai, jo, pateicoties tam, ir izveidojies kultūras centrs “Musicon”, kas atrodas bijušajā betona rūpnīcā. Turklāt festivālu organizē nevis pati pilsēta, bet gan bezpeļņas organizācija “Roskildes festivāla labdarības biedrība”, kas kopš 1971. gada ir ziedojusi vairāk nekā 55 miljonus eiro humānās palīdzības, kultūras un bezpeļņas projektiem visā pasaulē. Atrodoties Roskildē, nepalaid garām iespēju apmeklēt muzeju “Ragnarock”, kas veltīts rokmūzikai, popmūzikai un jauniešu kultūrai.
Noršēpingai, kas atrodas pie Baltijas jūras, Zviedrijas austrumu krastā, bija ievērojama nozīme industriālās revolūcijas laikā. Tā kā pilsētai jau kopš 2017. gada ir UNESCO Mūzikas pilsētas statuss, tā ir bagāta ar mūzikas dzīves notikumiem, kas aptver dažādus žanrus no klasiskās līdz elektroniskajai mūzikai. Noršēpingas simfoniskais orķestris ar 85 mūziķiem ir viens no slavenākajiem Skandināvijā.
Noršēpinga aktīvi integrē kultūras un radošās nozares savas pilsētas attīstībā. Vecā koncertzāle “Hörsalen” tiek pārveidota par mūzikas centru jauniešiem, savukārt mūzikas nozare atbalsta migrantu kopienu, sniedzot viņiem iespēju strādāt.
Gēteborga, kas dibināta 1621. gadā kā komerciālās zvejas centrs, ir Zviedrijas otrā lielākā pilsēta un viena no Mūzikas pilsētu tīkla dibinātājām. Pilsētai ir spēcīgas mūzikas tradīcijas, un tajā dzimuši un auguši daudzi ievērojami mūziķi, t. sk. Bjērns Ulveuss no grupas “ABBA” un dziedātājs un dziesmu autors Hosē Gonsaless. Pilsētas muzikālās tradīcijas atspoguļojas festivālā “Way Out West”, kas ir trīs dienu pasākums, kurā piedalās slaveni mūziķi un grupas, pārstāvot dažādus žanrus, sākot no hiphopa līdz alternatīvajam rokam un elektroniskajai mūzikai. Pilsētas centieni padarīt transportu, mājokļus un nodarbinātības iespējas pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem tika atzinīgi novērtēti 2014. gadā, kad tā saņēma ES Pilsētas pieejamības balvu. Ir vērts iziet pastaigā gar pilsētas kanāliem un apmeklēt vēsturisko zivju tirgu “Feskekôrka”, kurš savas neparastās formas ziņā atgādina baznīcu. Pēc tam apstājies, lai atvilktu elpu un Hagas rajonā pēc zviedru paražas iedzertu tasi kafijas un apēstu kādu kūciņu, ko viņi sauc par “fika” jeb kafijas pauzi. Šī iedvesmojošā apkaime, kas sākotnēji 17. gadsimtā tika plānota kā Gēteborgas pirmā priekšpilsēta, tagad ir pievilcīgs pilsētas centra rajons ar bruģētām ieliņām un 19. gadsimta koka mājām, kas ir ļoti labi saglabājušās.
2008. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētā Stavangerē katru gadu tiek rīkoti vairāki mūzikas pasākumi, t. sk. džeza, folkloras, roka un citu žanru mūzikas festivāli. Iespējams, slavenākais no tiem ir Stavangeres Starptautiskais kamermūzikas festivāls, kurā pasaulslaveni solisti uzstājas kopā ar jaunatklātiem talantiem.
Lai gūtu nelielu ieskatu vēsturē, apmeklē “Gamle Stavanger” – mazu vēsturisku ciematu, kurā atrodas vairāk nekā 170 skaisti atjaunotas koka ēkas, kas celtas18. un 19. gadsimtā. Vēlies izbaudīt dabu? Dodies izbraukumā ar kuģīti pa Līsefjordu, lai aplūkotu Preikestūlena klintis, kas slejas 600 metru augstumā.
