Oslo ir lielisks piemērs kā pilsēta, kurā līdzās pastāv gan skaistas vecas ēkas, gan arī moderna arhitektūra pilsētvidē, kas ir ilgtspējīga un pieejama visiem. Norvēģija kopā ar citām Ziemeļvalstīm ir daļa no Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) laboratorijas, – tas ir Ziemeļvalstu oglekļneitrāla “Bauhaus” projekts, kura ietvaros tiek pētīta arhitektūra, dizains un māksla, lai rastu risinājumus būvniecībai un dzīvošanai oglekļneitrālā un iekļaujošā veidā.
Oslo pilsētā, kas 2019. gadā ieguva Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu, ir daudzi apskates objekti, kas izveidoti, ņemot vērā piekļūstamības aspektu. Apmeklējiet jauno Nacionālo muzeju, kas ir lielākais mākslas muzejs Ziemeļvalstīs, un jūs redzēsiet, kā pilsēta tiecas padarīt mākslu pieejamu ikvienam. Tas nenozīmē tikai bērnus un ģimenes, bet arī cilvēkus ar dažādām vajadzībām, piemēram, ratiņkrēslu lietotājus, cilvēkus ar redzes vai dzirdes traucējumiem, kā arī tos, kuriem vajadzīgi suņi pavadoņi. Jaunajā muzejā ir ne tikai veicināta iekļautība, bet arī pievērsta liela vērība ilgtspējai, turklāt tas projektēts, ņemot vērā vērienīgus klimata mērķus, īstenojot izmēģinājuma projektu Norvēģijas programmas “FutureBuilt” ietvaros. Vēl viena vieta, kas jāredz, ir Schandorff skvērs, – tā ir bijusī autostāvvieta, kas pārveidota par pilsētas zaļo zonu.
Uzturoties Oslo, nepalaidiet garām iespēju izbaudīt Eiropas pēdējo izdzīvojušo pirmiedzīvotāju sāmu kultūru, apmeklējot Norsk Folkemuseum.
Gēteborga, kas vēsturiski ir zināma, pateicoties tās jūras ostai, kas ir lielākā Ziemeļvalstīs, gadu gaitā ir kļuvusi par dinamisku pilsētu, kurā ir daudz zaļu, ilgtspējīgu un iekļaujošu zonu, kas pilnībā atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) vērtībām.
Regnlekplatsen parka apmeklētāji ieraudzīs tradicionālu pilsētas parku, kas ir pārveidots par modernu “lietus” rotaļu laukumu, kas sniedz iespējas rotaļāties ārā pat lietus laikā. Lai gan rotaļu laukums tika būvēts bērniem, tā ir gan publiska telpa, ko var baudīt visu vecumu cilvēki, gan apslēpts dārgums Gēteburgas iedzīvotājiem.
Ja apmeklēsiet šo pilsētu šogad, jūs varēsiet piedalīties patiesi īpašā notikumā. Gēteborga atzīmēs savu Covid-19 dēļ atlikto 400. gadadienu, pārveidojot pilsētas sabiedriskās vietas par āra izstādēm. Izstādēs tiks izrādīti projekti, kas izstrādāti no vietējo iedzīvotāju ierosmēm, liekot uzsvaru uz pilsētu pārveidi, ilgtspēju un iekļautību.
Gēteborga nesen saņēma sudraba balvu pirmajā ES konkursā “Eiropas Integrācijas un dažādības galvaspilsētas” par romu kopienas iekļautības veicināšanu. Gēteborga, kas ir zināma arī saistībā ar tās iniciatīvām LGBTQ+ ģimeņu atbalstam pirmsskolas iestādēs, 2014. gadā ieguva pirmo vietu konkursā “Pilsētas pieejamības balva”, savukārt 2020. gadā ieguva Eiropas viedā tūrisma galvaspilsētas nosaukumu.
Jenčēpinga pilnībā atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) vērtībām un ir pilsēta, kas cieši sadarbojas ar visu vecumu cilvēkiem un sociālajām grupās tās pilsētvides attīstības jomā. 2021. gadā Jenčēpinga ieguva Pilsētas pieejamības balvu par to, ka pilsēta padarīta pieejamāka personām ar invaliditāti. Pilsētas mēroga uzlabojumi ietver taktilās kartes un norādes, pieejamus audio gidus, taktilu ietvju segumu, viegli lasāmu informāciju par pilsētu, pieejamas ietves un no šķēršļiem brīvu piekļuvi ratiņkrēslā.
Pilsētas laikmetīgās mākslas muzejs Österängens Konsthall noteikti ir apmeklējuma vērts. Tas ir iesaistījies Zviedrijas kustībā ar mērķi padarīt mākslu pieejamu dažādu vecumu un izcelsmes cilvēkiem un piedāvā darbnīcas bērniem, vienlaikus veicot kopienas centra funkciju.
Runājot par āra aktivitātēm, Jenčēpinga ir ieguvusi popularitāti, pateicoties tās labi izplānotajām un pieejamajām aktivitātēm dabā, tai skaitā veselam sarakstam ar ratiņkrēslu izbraucamām pārgājienu takām pilsētas tuvumā. Noteikti ir jāredz arī pilsētas iecienītais galvenais parks ar neskartām dabas teritorijām, dzīvnieku aplokiem, brīvdabas muzeju un putnu muzeju, restorāniem un kafejnīcām, rotaļu laukumu, minigolfa laukumu un stadionu, turklāt tā celiņi nosaukti par godu Zviedrijas ievērojamākajām sievietēm.
Halpeka nav populārs tūristu galamērķis, taču tai ir daudz, ko piedāvāt. Ostā atradīsiet skaistus, vecus koka kuģus, kā arī restorānus un vietas, kur bez maksas var aizņemties velosipēdu. Ja jums interesē vēsture, noteikti jāapmeklē Halpekas muzejs –tas ir divpadsmit ēku komplekss, kurā redzams, kā cilvēki dzīvojuši Halpekā gadsimtu gaitā.
Pilsētas bezpajumtnieku mājokļu projekts , ko īstenoja Astrid Lykke Nielsen, 2021. gadā ieguva balvu “Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) uzlecošā zvaigzne”. Projekta mērķis ir novērst trūkumus esošajās mājokļu sistēmās, piedāvājot alternatīvas, kuru prioritātes ir piederības sajūta, kā arī indivīda privātums. Attīstot pastāvīgus, ilgtspējīgus, pievilcīgus un kvalitatīvus mājokļus iedzīvotājiem, kuri palikuši bez pajumtes, projekta “Mājokļi bezpajumtniekiem” mērķis novērst daudzu bezpajumtniekiem paredzētu mājokļu risinājumu īslaicīgumu.
Vēl pilsētas darbā tiek likts uzsvars uz vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētiem pasākumiem. Piemēram, pilsētā tiek īstenoti īpaši pasākumi un ir izveidoti veselības centri, kā arī ir nodibināta Senioru padome, kas sadarbojas ar pilsētas domi, lai risinātu sabiedrības vecākajiem locekļiem būtiskus jautājumus.
Nepalaidiet garām pārgājienu maršrutus, kas savieno pilsētu ar tuvējām pilsētiņām. Populārākie maršruti ir fjordu, ledus laikmeta un mitrāju takas, kuras var iziet ar kājām vai izbraukt ar velosipēdu. Turklāt observatorija, kas atrodas Brorfelde kalnos, pavisam netālu no pilsētas, ir Dānijas lielākā observatorija. Tā ir pieejama personām ratiņkrēslā un piedāvā pasākumus gan dienā, gan arī nakts laikā.
Dānija ir zināma, pateicoties tās elegantā un funkcionālā dizaina estētikai un tās iedzīvotāju prasmei justies mājīgi un būtu laimīgiem garajās ziemās (“hygge”). Kopenhāgena ir lielisks šo iezīmju piemērs. Turklāt tā ir viena no velosipēdistiem draudzīgākajām pilsētām pasaulē, un tā ir atzīta par vienu no laimīgākajām pilsētām, kur dzīvot. Kopenhāgena patiesi atspoguļo Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) vērtības.
Kopenhāgena ieguva 2021. gada EUROCITIES balvu par pilsētas mēroga projektēšanas projektu, kas ietver 300 vietas, kuras izveidotas liekā lietusūdens uzglabāšanai, vienlaikus uzlabojot sabiedriskās vietas. Turklāt UNESCO 2023. gadā nodēvēja pilsētu par Pasaules arhitektūras galvaspilsētu, turklāt ne tikai Bjarke Ingels Group klātbūtnes dēļ. Apskatiet enerģijas atgūšanas slēpošanas kalnu pilsētā!
Vienlaikus vecā Billedvej ēka ir līdzsvarots vecā un jaunā apvienojums. Projekta ietvaros tika pārveidota esoša ēka, paplašinot to uz augšu, lai to varētu izmantot gan uzņēmumi, gan arī cilvēki, līdzsvarotā veidā piedāvājot gan privātās, gan publiskās, gan arī kopīgās telpas. Izbūvējot dažādu lielumu dzīvokļus, ēka ir paredzēta īrniekiem ar dažādiem ienākumu līmeņiem. Ir zināms, ka šī pieeja palielina iecietību pret daudzveidību un uzlabo mājokļu kvalitāti, tādējādi veicinot sociālo ilgtspēju.
Kopenhāgenā atrodas arī Zilās planētas akvārijs, kas ir pilnībā pieejams cilvēkiem ar invaliditāti. Ēka izceļas arī ar tās inovatīvo un ilgtspējīgo arhitektūru. No augšas akvārijs atgādina milzīgu ūdens virpuli, savukārt, ja uz to skatās zemes līmenī, tas šķietami peld apaļā baseinā, kura virsma ir kā spogulis.
Hamburga ir zināma, pateicoties tās zaļajām un ilgtspējīgajām iniciatīvām, kas atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) vērtībām un mērķiem. 2021. gadā tā ieguva Gada zaļās pilsētas balvu, savukārt 2011. gadā Hamburga ieguva Eiropas zaļās galvaspilsētas nosaukumu. Hamburgas rajoni, tāpat kā tās ilgtspējīgās un zaļās ierosmes, ir patiesi iekļaujošu un mūsdienīgu metropoļu piemēri, kas padara pilsētu par apmeklēšanas vērtu galamērķi.
HafenCity ir viens no Hamburgas vērienīgākajiem iekšpilsētas attīstības projektiem. Tikai dažu gadu laikā HafenCity no rūpniecības ostas, kurā gandrīz nebija iedzīvotāju, ir kļuvusi par pilsētvidi ar daudzveidīgu sociālo un kultūras ainavu. Atšķirībā no daudzām populārām iekšpilsētas teritorijām, šajā attīstības zonā dominējošas nav vienas personas mājsaimniecības. Plašā dzīvesveidu, cenu līmeņu un arhitektūras stilu daudzveidība piesaista ļoti dažādus iedzīvotājus, kā arī sociālās organizācijas, kas aktīvi darbojas aprūpes nozarē. Ir vērts apmeklēt vairākas vietas blakus esošajā vēsturiskajā noliktavu rajonā (Speicherstadt), piemēram, UNESCO pasaules mantojuma vietas. Savukārt koncertzālei Elbphilharmonie Hamburg, kas tika atklāta 2017. gadā, ir pārsteidzoši moderna fasāde.
Hamburgas leģendārajā zivju tirgū, kas svētdienās sāk strādāt pulksten piecos vai septiņos no rīta, jūs redzēsiet pilsētas iedzīvotājus tādus, kādi viņi ir. Tirgotāji – agrie cīruļi un naktsputni pūces – skaļi reklamē savus produktus (ne tikai zivis, bet arī augļus, dārzeņus, sieru un citus), un ģimenes veic savu iknedēļas iepirkšanos.
Nikosijai ir bagāta un saspringta vēsture. Pilsēta tiek uzskatīta par pasaules pēdējo pārdalīto galvaspilsētu. Tās īpašā iezīme ir zaļā līnija, kas nodala grieķiski runājošo kopienu un turku valodā runājošo kopienu ziemeļos. Tomēr, pateicoties robežšķērsošanas ierobežojumu atvieglošanai, ir iespējams apmeklēt abas Nikosijas puses.
Vietās ar tādu šķelšanos veicinošu vēsturi, ir būtiski censties panākt vienotību. Kipras galvaspilsētā tiek īstenots Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) projekts “Nākotnes dārzi”, kas uzvarēja sabiedrības balsojumā kategorijā “Piederības sajūtas atgūšana”. Dārzi ir veidoti kā iekļaujoša un kopīga vide, kas var palīdzēt vienot kopienas un atjaunot cilvēkos piederības un vienotības sajūtu.
Projektam “Nākotnes dārzi” ir četri galvenie mērķi: sekmēt ilgtspējīgu attīstību; iesaistīties aprites ekonomikā, izmantojot principu “būvēt no atkritumiem”; dot iespēju vietējiem iedzīvotājiem kļūt par uzņēmējiem lauksaimniekiem un atbalstīt viņu centienus vides un sociālajā jomā; kā arī panākt mērogojamu ietekmi, kļūstot par paraugu citiem līdzīgiem projektiem Kiprā.
Lai gan Nikosija raugās nākotnē, tai ir bagāta vēsture, ko izpētīt, apmeklējot pilsētu. Kipras muzejā atrodas daļa salas arheoloģisko atradumu, piemēram, trauki, rotas, skulptūras un monētas, kas attiecināmi uz neolītu, ledus laikmetu, bronzas laikmetu un sengrieķu un romiešu laikiem.
