Es, tāpat kā deviņi citi latvieši un pieci gruzīni, biju brīvprātīgā Eiropas Solidaritātes korpusa grupu īstermiņa brīvprātīgā darba projektā, izzinot ekoloģijas un ilgtspējības tēmas. Galvenie projekta mērķi bija veicināt sociālo iekļautību, paaugstināt zināšanu līmeni ekoloģijas sfērā gan pašiem brīvprātīgajiem, gan vietējiem iedzīvotājiem un veicināt solidaritāti un Eiropas vērtību implementēšanu starpkultūru komunikācijā, it sevišķi starp Gruziju un Latviju. Pēc pašas iniciatīvas uzņēmos arī latviešu grupas līdera lomu, jo ar nosūtošo organizāciju “Kalmārs” Balvos sadarbojos jau sen. 

Projekta laikā mācījāmies gruzīnu valodas pamatus un rakstību, tas laikam bija viens no maniem lielākajiem un vērtīgākajiem mācīšanās momentiem. Gruzīnu valoda ir sena un ārkārtīgi interesanta valoda, to bija aizraujoši apgūt un es jutu lielu lepnumu par sevi, kad varēju saprast dažus jautājumus, ko man jautāja, kā arī varēju uz tiem atbildēt un varēju pateikt dažas frāzes. Tāpat projekta laikā attīstīju dažādas citas prasmes, kas man jau bija, piemēram, starpkultūru komunikāciju, konfliktu risināšanu, koordinēšanas prasmes.

Brīvprātīgais darbs ir mans hobijs, tāpēc sākotnēji mani motivēja pats projekts. Izlasot projekta aprakstu, uzreiz sapratu, ka tas mani aizrauj, un, tā kā līdz šim es nekad nebiju bijusi Gruzijā, arī jaunas valsts apskate un jaunas kultūras iepazīšana bija lieliska iespēja. Šis konkrētais projekta veids ļāva man uz Gruziju doties kopā ar pāris draugiem un projekta laikā sadraudzēties arī ar citiem latviešiem un gruzīniem, un vienam otru motivēt produktīvākam darbam.

Viss projekts ir pilns ar labām atmiņām, katra diena bija labāka par iepriekšējo. Mans vismīļākais mirklis bija, kad kopā ar trim citiem brīvprātīgajiem no Latvijas devāmies uz tetovēšanas salonu Tbilisi un katrs ieguvām mūžīgu suvenīru no Gruzijas. Savam tetovējumam izvēlējos frāzi gruzīnu valodā, ko izmantojām katru dienu, tagad vienmēr varu atcerēties par šo burvīgo projektu katru reizi, kad paskatos uz savu kreiso roku.

Izaicinoši bija ilgstoši veikt diezgan daudz fiziska darba. Strādājot bioloģiskajā eko-migrantu fermā, darījām visdažādākos darbus – ravējām dārzus, pļāvām zāli, piedalījāmies kartupeļu talkā, sējām zirņus, palīdzējām novākt dažādus augļus, dārzeņus un ogas, tīrījām ķiplokus un arī rakām grāvi. Taču arī tur nebija tikai fizisks darbs, tā kā bijām daudzi brīvprātīgie, kas dzīvoja vienā mājā, katru dienu bija divi cilvēki, kas visiem gatavoja brokastis, pusdienas un vakariņas, un viens cilvēks, kas uzkopa mūsu māju, lai uzturēšanās būtu patīkama.

Līdz ar to bija diezgan grūti sabalansēt atpūtu tā, lai ķermenis varētu atpūsties, bet lai laiks Gruzijā būtu izlietots vērtīgi. Arī atgriezties mājās bija diezgan emocionāli grūti, jo gruzīnu viesmīlība un Sakartvelo skaistums mani apbūra un negribēja laist vaļā.

Katrs projekts ir unikāls, tāpēc mans vienīgais padoms citiem jauniešiem ir - pieteikties. Šī ir lieliska pieredze un iespēja padzīvot citā valstī un iepazīt citu kultūru. Mums, Eiropas jauniešiem, ir ļoti daudz foršu iespēju iegūt starptautisku pieredzi un kontaktus, tāpēc jāķer vērsi aiz ragiem un jāizmanto pēc iespējas vairāk.

Par brīvprātīgā darba iespējām Eiropas Solidaritātes korpusā lasi šeit.
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Piedalījos Rīgas Juglas vidusskolas veidotajā Erasmus+ jaunatnes līdzdalības projektā “Redzēt ar sirdi”, kurā mūsu mērķis bija izglītot sabiedrību par vājredzīgu un neredzīgu cilvēku ikdienas izaicinājumiem un veidot iekļaujošāku sabiedrību. Veidojām dažādas aktivitātes citās apkaimes skolās un arī Strazdumuižas centrā, iesaistot visas projekta mērķgrupas. Arī es pats esmu vājredzīgs, tāpēc mana loma bija sadarboties ar projekta līderiem un sniegt konsultācijas par labāko aktivitāšu organizēšanas procesu, komunikāciju un tehniskām detaļām.

Projekta laikā sapratu, ka visapkārt ir daudz man līdzīgu cilvēku un man bija prieks piedalīties, jo es redzēju un jutu, ka sabiedrībai rūp ikdienā mazāk iekļautas cilvēku grupas. Tas bija iedvesmojoši!

Sākotnēji, veidojot projektu, mani uzrunāja skolas skolotāja un vaicāja, vai es vēlētos palīdzēt radīt projektu, konsultēt par tehniskām un saturiskām detaļām, kā arī būt daļa no komandas. Es piekritu, vēlējos aktualizēt šo tēmu un izglītot savus draugus un skolas skolotājus, un spēt kopā ar komandu sasniegt arī plašāku sabiedrību. Vēlējos palīdzēt!

Vislabākās atmiņas projekta laikā man joprojām ir par aktivitātēm, kas tika organizētas ar mērķi dot iespēju dažādām sabiedrības grupām kopā socializēties un saturīgi pavadīt brīvo laiku. Viena no šādām aktivitātēm bija mācīt bērniem lasīt Braila rakstu. Citām aktivitātēm, piemēram, orientēšanās pasākumam, veidojām audio aprakstus, lai ārtelpu objektus var izbaudīt un saprast arī vājredzīgi cilvēki. Lieliska bija arī iespēja aktivitātēs satikt dažādus cilvēkus un iegūt jaunus draugus, turklāt vienā no tām satiku arī savai sirdij īpaši mīļu cilvēciņu un mēs arvien esam kopā.

Viens no projekta izaicinājumiem bija komandas sapulču laiku sarunāšana. Katrs no komandas biedriem bija diezgan aizņemts, un reizēm braucām tikties pat brīvdienās, lai gan tiem, kas dzīvo tālāk no skolas, tas arī nebija īpaši parocīgi. Bet, visiem pieliekot pūles un rūpes, viss gāja uz priekšu un ar visu varējām tikt galā.

Pirms projekta ir ļoti svarīgi izvēlēties komandu tā, lai katrs darītu to, ko patiešām grib un spēj paveikt. Mēs visi darījām visu, taču arī mums katram bija īpaša, konkrēta loma - vadīt pasākumus, administrēt procesus, veidot vizuālos materiālus un tā tālāk. Projekts būs tieši tik labs, cik laba ir komanda. Un vēl es gribētu ieteikt citiem jauniešiem nebaidīties socializēties ar citiem, izpaust sevi, jo spožāku nākotni mēs varam veidot galvenokārt kopā. 
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Es caur organizāciju “Radi Vidi Pats” piedalījos Solidaritātes projektā “Līdz mēs visi esam brīvi”, kura ideja ir veidot drošāku, iekļaujošāku un viedāku sabiedrību caur ieslodzījumā nonākušu jauniešu resocializāciju un atbalsta sniegšanu jauniešiem caur izglītojošu aktivitāšu rīkošanu cietumā un brīvībā. Kopā ar komandas biedriem organizējām galda spēļu darbnīcas un galda spēļu izstrādi, medijpratības darbnīcas un meistarklases kopā ar juristiem par ieslodzīto tiesībām un iespējām nākotnē. 

Mana loma projektā no paša sākuma bija galda spēļu spēlēšanas un izstrādes darbnīcas. Neskatoties uz to, ka es pirms tam biju darbojies ar riska grupa jauniešiem ārzemēs, šajā projektā iemācījos patiesi daudz.

Pirmkārt, es nekad nebiju bijis cietumā. Pēc sava pirmā pasākuma jutos ļoti interesanti. Metāla durvju daudzums, kam jāiziet cauri, lai nokļūtu nodarbību telpā, ir prātam neaptverams. Bet cilvēki ieslodzījumā kopumā ir ļoti jauki un pieklājīgi. To bija patīkami redzēt. Vienmēr gaidu, kad organizēsim nākamo aktivitāti, lai kopā ar viņiem uzspēlētu vēl kādu spēli.

Esmu labāk izpratis arī mūsu ieslodzījuma vietu sistēmu. Varbūt ne no juridiska skatpunkta, bet tīri cilvēciski - kā jūtas cilvēki ieslodzījumā, kādas ir viņu bailes un sapņi,iespējas un tā tālāk.

Vēlējos piedalīties projektā, jo man patīk galda spēles un es redzu to kā lielisku rīku resocializācijai. Spēles palīdz attīstīt dažādas sociālas and praktiskas iemaņas. Es gribēju dalīties savā mīlestībā uz galda spēlēm ar citiem, un man bija sajūta, ka mūsu iecerētā ideja varētu būt tieši laikā.

Viens no maniem vismīļākajiem momentiem ir, kad ieslodzītie paši stāsta noteikumus citiem spēlētājiem, kuri nekad nav bijuši galda spēļu pasākumos, kad visi sadarbojas vai dalās ar dažādām spēļu stratēģijām un var piedzīvot tādu cilvēcisku kopienas sajūtu, kur mājo cerība.

Visgrūtākais man bija pats pirmais pasākums. Daži no dalībniekiem nekad nebija spēlējuši galda spēles un zināja tikai tādas vienkāršas spēles kā Cirks vai Riču Raču. Bija izaicinājums izskaidrot, ka ne katrai spēlei ir kauliņš un, ka ne visas spēles darbojas pēc vieniem un tiem pašiem “pamet kauliņu - paej dažus lauciņus uz priekšu” principiem. Pēc kāda laika biju patiesi gandarīts redzēt, ka darbnīcu dalībnieki jau spēlē arī krietni sarežģītākas spēles.

Es teiktu, ka nav pamata no kaut kā baidīties, ja arī tu vēlies īstenot savu projektu. Pat trakās idejas atradīs savu vietu šajā pasaulē. Ja vēlies ko izmēģināt vai darīt, saki to skaļi un dari to. Citi tev pievienosies!
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Viss sākās pasākumā skolā. Es satiku kādu meiteni, kura stāstīja savu pieredzes stāstu par brīvprātīgo darbu citā valstī - tas bija super iedvesmojoši, tāpēc nolēmu, ka arī es vēlos pamēģināt kaut ko līdzīgu, un sāku meklēt iespējas doties Eiropas Solidaritātes korpusa brīvprātīgajā darbā ārvalstīs. Es devos uz īstermiņa grupu brīvprātīgā darba projektu, kur trīs nedēļas kopā ar 12 citiem jauniešiem atjaunojām gaisa dārzus Francijā, nelielā ciematiņā. Mēs strādājām pie akmeņu sienas, nojaucot un saliekot to atpakaļ, lai padarītu to drošāku sabiedrībai un arī skaistāku. Izklausās grūti, bet šādos projektos tas tā īsti nav, mums bija daudz pārtraukumu, un mēs mācījāmies visu darīt kopā.

Šajā brīvprātīgajā darba pieredzē es iemācījos prasmi strādāt ar akmeņiem - sagriezt tos, likt kopā, tā bija super interesanta praktiska pieredze! Es noteikti ieguvu arī patstāvību un stabilitāti - tas bija mans pirmais brauciens kaut kur tik tālu. Es iemācījos plānot savu ceļojumu un izdevumus, kā arī sadarboties ar citu kultūru un valstu pārstāvjiem, izmantojot angļu valodu. Es ļoti uztrenēju savas komunikācijas prasmes.

Visgrūtāk bija savākt drosmi, lai dotos šajā braucienā. Iepriekš nebiju ceļojusi, nemaz nerunājot par lidošanu ar lidmašīnu. Pirmās dienas bija visgrūtākās, man ļoti pietrūka māju, un vides maiņa uztrauca mani. Tomēr es uzturēju sakarus ar ģimeni un draugiem, un soli pa solim es jutos ērtāk, jo man apkārt bija citi ļoti forši jaunieši, kas jutās līdzīgi. Tā soli pa solim projekta beigās jau bija skumīgi braukt prom un atvadas bija gan skumdinošas, gan ļoti mīļas.

Ir daudz atmiņu no projekta, kuras es jūtu, ka tik drīz neaizmirsīšu. Ciematā, kurā dzīvojām, vietējie iedzīvotāji bija ļoti atbalstoši. Tuvākā autobusa pietura atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no ciemata, un vietējie cilvēki mūs vadāja apkārt ar savām personīgajām automašīnām. Mēs vienu vakaru pat tikām aizvesti uz franču rokmūzikas festivālu, kas mums ļoti patika. Mūs aicināja arī uz vakariņām, citā dienā ar vietējiem kopā svinējām valsts svētkus un gājām pārgājienos. Atmosfēra bija ļoti viesmīlīga.

Citiem jauniešiem es ieteiktu nebaidīties, vienkārši doties un izmēģināt jebko, ko gribas. Šī bija pieredze, kas mani izstūma no komforta zonas, un kopš tā laika nekas nav šķitis pārāk grūts. Esmu kļuvusi pārliecinātāka par savām spējām vienmēr atrast savu ceļu, sadzīvot ar citiem cilvēkiem un pieņemt lēmumus. Un tā man bija patiešām baudāma pieredze.

Lasīt vairāk par brīvprātīgā darba iespējām Eiropas Solidaritātes korpusā
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Piedalījos Erasmus+ jauniešu apmaiņas projektā “End The Racism”. Devos uz Norvēģiju, uz projektu, kura tēma bija rasisms. Pieteicos viena pati, nezinot, ar ko kopā braukšu un kā tur nokļūšu (reizēm man piedāvā projektus caur kādām jauniešu organizācijām vai ar man jau zināmiem cilvēkiem), un tas bija sava veida piedzīvojums.

Mana motivācija pieteikties šim projektam bija mana līdzšinējā pieredze citos jauniešu apmaiņas projektos. Esmu bijusi jau vairāk kā 10 projektos un tā ir sava veida atkarība — tu jau zini, ka būs forši, ir gandrīz vai garantēts, ka tu daudz iemācīsies un iegūsi. Nekad arī nebiju bijusi Norvēģijā, un iespēja pabūt kalnos bija vilinoša. Projektu norises vide man vienmēr ir ļoti svarīga.

Projektā paplašināju savas zināšanas un izpratni par to, kas ir rasisms un vienlīdzība, un kā tas viss izpaužas un tiek uztverts citās valstīs. Man bija ļoti interesanti salīdzināt, kā to saredz citu kultūru pārstāvji un kā šie izaicinājumi tiek risināti ārpus Latvijas. Projektā bija 7 dalībvalstis, un bija pārsteidzoši, ka katrā valstī dalībnieku pieredze un attieksme pret projekta tēmām ir patiesi atšķirīga.

No šīs pieredzes man atmiņā vislabāk palikuši divi mirkļi. Viena no tām bija uzdevums komandās, kur bija nepieciešams izveidot video, kas atspoguļo projekta tēmas. Filmēt bija ļoti jautri, man patika arī kopā radīt idejas un īstenot tās dzīvē. Vēl joprojām reizēm šo video noskatos. Otrs mīļākais mirklis bija pārgājiens, ko mums bija noorganizējuši projekta vadītāji. Aktivitātes laikā varējām runāties visi kopā un izbaudīt fenomenālus dabas skatus no kalnu virsotnēm.

Visgrūtākais bija atvadīties no pārējiem, lai cik amizanti tas varētu šķist, jo kopā pavadītā nedēļa bija aizraujoša un iespēja, ka nekad vairs pārējos nesatikšu, vienmēr ir diezgan liela. Dzīvē reāli, protams, var noķert kādu lētu lidojumu un aizbraukt satikties arī ārpus projekta, taču tā notiek daudz retāk.

Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem nebaidīties no valodas barjeras, jo neviens nebrauc uz projektu ar perfektu angļu valodu, visi tur brauc, lai kopā mācītos un jautri pavada laiku. Projekti nekad nav nogurdinoši, ir daudz dažādu aktivitāšu, un tās visu laiku mainās. Arī cilvēki lielākoties ir ļoti atvērti un pilnīgi noteikti nav arī jābaidās no garlaicības. Un, protams, jauniešu apmaiņās tu arī nebrauc viens, vienmēr uz projektu dodas vesela komanda no tās pašas valsts, arī šī doma var palīdzēt justies drošāk.
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Es kopā ar draugiem radīju Erasmus+ Jaunatnes līdzdalības projektu “Zaļi domā, zaļi dari!” par un ap vides ilgtspējas tēmām, kas, manuprāt, ir ļoti aktuālas jauniešiem, jo īpaši mūsu novadā. Es projektā iesaistījos kā projekta veidotāja un aktivitāšu plānotāja, biju klāt visās projekta īstenošanas daļās. Projekta pirmajā daļā apciemojām dažādas institūcijas, piemēram, Tukuma novada pašvaldību, Klimata un enerģētikas ministriju un arī Eiropas parlamentu, lai noskaidrotu vairāk par dažāda līmeņa plāniem zaļās politikas kontekstā. Projekta otrajā daļā aicinājām ciemos ekspertus, kas stāstīja par dažādām vides ilgtspējas tēmām vietējiem jauniešiem. 
Projektā es attīstīju savas uzstāšanās un publiskās runas prasmes, kā arī komunikācijas prasmes ar pārējiem komandas biedriem. Projekta iespaidā es izdarīju daudz secinājumu par to, kas jauniešiem ir aktuāls, kādas ir piemērotākas mācīšanās metodes un kā piesaistīt jauniešus dažādām aktivitātēm. Noteikti jūtos gatavāka rakstīt arī jaunus projektus.
Secināju, ka jaunieši priekšroku dod aktīvām un radošām aktivitātēm. Projektu radīju, jo vēlējos piedalīties skolas sabiedriskajā dzīvē un palīdzēt. Projekta rezultātā iesaistījos arī skolas parlamentā. Vēlāk sapratu, ka, īstenojot projektu, ieguvu ļoti daudz priekšrocību. Piemēram, saņēmu arī Youthpass sertifikātu.
Mana spilgtākā atmiņa no projekta ir brauciens uz Briseli, kur apmeklējām ne tikai Eiropas Parlamentu, bet arī Eiropas vēstures namu, ar vides ilgtspēju saistītas izstādes, vecpilsētu. Tā bija ļoti iespaidiem bagāta diena.
Visgrūtāk bija tikt galā ar laika menedžmentu, lai nodrošinātu, ka viss tiek izdarīts tam paredzētajos termiņos. Projekts bija ļoti intensīvs un bija daudz aktivitāšu, ko vēlējāmies paveikt. Tas prasīja daudz personīgo resursu. 
Mans ieteikums citiem būtu piedomāt pie sava laika un personīgo resursu plānošanas, nepārvērtēt savus spēkus un komunicēt ar komandas biedriem, lai kopā rastu visus nepieciešamos risinājumus. Deleģējot uzdevumus, ir svarīgi norādīt konkrētus darāmos darbus un termiņus visām iesaistītajām pusēm. Un ļoti svarīgi ir arī, ka tev apkārt ir jaudīga komanda, ar ko vari komunicēt brīvi un efektīvi, kā arī uz ko spēj paļauties.
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Solidaritātes projektā "Mēs esam Sigulda" piedalījos kā Siguldas novada Jauniešu domes loceklis un aktīvs jaunietis. Mana ilgstošā un patstāvīgā iesaiste sabiedriskās norisēs vienmēr ir raisījusi vēlmi iesaistīties un sniegt citiem jauniešiem iespēju augt, pilnveidoties un attīstīties, sniegt jaunas iespējas un pieredzes. Šī projekta idejā tieši jauniešu potenciāls augt un paplašināt redzesloku mani iedvesmoja iesaistīties, dalīties savā personīgajā pieredzē un iedvesmot vienaudžus. Šajā projektā vēlējos labāk iepazīt sava novada jauniešus, kā arī pašu novadu, tā vietas un cilvēkus - stiprināt kopienas saliedētību un veidot iesaistošas aktivitātes.

Projektā es uzlaboju savas komunikācijas prasmes, atklāju cilvēku dažādības un oriģinalitātes jēgpilnumu. Redzēju un spēju novērtēt, ka katrs cilvēks ir spējīgs un prasmīgs katrs savā veidā un sapratu, ka mūsu dažādība ne tikai var pārsteigt citus, bet arī stiprina komandu.

Manā mīļākā projekta atmiņa ir no pasākuma “Siguldas novada Jauniešu gada balva 2023”. Pats pasākums bija sirsnīgs un tajā valdīja draudzīga svētku atmosfēra. Pirmo reizi ilgos gados satikās visi jaunatnes darbā iesaistītie novadā - draugi, kolēģi, sadarbības partneri, aktīvi jaunieši un atbalstītāji.

Mans ieteikums jauniešiem, kas vēlas īstenot līdzīgus projektus: projekta īstenošanā, manuprāt, ir svarīga dedzīga degsme par tēmu, norisēm un cilvēkiem, kas iesaistīti. Kamēr vien tu rūpēsies par to, kā arī būsi spējīgs radīt pievienoto vērtību projektam vēl ārpus noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem,  tu būsi kolosāls projektu īstenotājs!
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Piedalījos DiscoverEU iniciatīvā un devos divu nedēļu braucienā pa Eiropu. Iespēja pieteikties ļoti finansiāli izdevīgam ceļojumam šķita aizraujoša. Man ļoti paveicās — Interrail biļeti ieguvu vienlaicīgi ar diviem draugiem, varējām doties kopā. Lielākais praktiskais ieguvums no šī man bija iespēja izkāpt no komforta zonas. 

Pamanījāmies brauciena ietvaros piedalīties arī trijos DiscoverEU "meet-up" pasākumos. Slovākijas pasākumā varējām iepazīt vietējo kultūru. Tikšanās notika Bratislavā, un dienas laikā arī izbraucām ar kuģīti pa upi, apskatījām pilsētu no tilta augšpuses. Čehijā uzzinājām vairāk par vienu no vietējiem komponistiem un visi varējām piedzīvot operas izrādi. Opera bija skaista pieredze un es patiesi novērtēju iespēju to apmeklēt. Trešajā pasākumā Berlīnē kopā ar citiem jauniešiem apspriedām jautājumus par un ap jauniešu politisko iesaisti. Arī šajās aktivitātēs ceļojuma ietvaros viss tiek apmaksāts, kas palīdzēja ietaupīt līdzekļus, lai gan pieteikšanās konkrētiem pasākumiem notiek atsevišķi no paša ceļojuma plānošanas.

Mūsu ceļojums ārpus DiscoverEU piedāvātajiem pasākumiem bija klasisks ceļojums brīvākā režīmā, paši izvēlējāmies, ko gribam darīt. Es izvēlējos apciemot radiniekus Vācijā un no turienes izbraucu cauri Šveicei, kas bija neaizmirstama pieredze. Tur ir ļoti skaista daba, kur es labprāt dzīvē vēl atgrieztos. Kalnu ainavas arī ir viena no manām mīļākajām šī ceļojuma atmiņām. Brauciena laikā vēl iepazinu vairākus interesantus cilvēkus, kas arī ceļoja ar vilcienu, piemēram, fotogrāfu no Meksikas un kādu ģimeni no Amerikas. Tā es sapratu, cik daudz man apkārt ir atvērtu, draudzīgu cilvēku un cik daudz iespējams iegūt no nelielas uzdrošināšanās uzsākt sarunu ar kādu svešinieku. Man ļoti patika arī izzināt apciemoto valstu virtuves kultūru, pamēģināt dažādus tradicionālos ēdienus un iepazīt citas kultūras no kulinārā aspekta.

Iemācījos daudz — attīstīju, piemēram, prasmes plānot ceļojumu un savu budžetu. Uzlaboju arī savas komunikācijas prasmes, īpaši DiscoverEU organizētajās jauniešu tikšanās reizēs. Pieejamais laiks nodibināt kontaktus un jaunas draudzības ir īss un intensīvs, kas reizēm nogurdināja, bet bija tā vērts. Novērtēju arī gūto iespēju iepazīt dažādas kultūras un trenēt valodu prasmes. Ikdienā mācos spāņu valodu, un man bija iespēja trenēties lietot arī šo valodu. 

Grūtākās bija naktis, kurās nebiju ieplānojis naktsmājas, tādas bija apmēram trīs. Vai nu gulēju vilcienā, vai arī centos neaizmigt vilciena stacijā, vai, piemēram, pie Raiņa pieminekļa Lugano. To, protams, var izplānot arī citādi, atbilstoši katra vēlmēm un iespējām. Citiem jauniešiem es ieteiktu pieteikties šai iniciatīvai un izmantot arī DiscoverEU ietvaros piedāvātās "meet-up" jauniešu tikšanās reizes, kas dod papildu iespaidus un iespējas ceļojuma ietvaros.
 

Updated on otrdiena, 17/02/2026

Es nekad iepriekš nebiju piedalījusies “Erasmus+” projektā. Kādu dienu mūsu skolā notika pasākums, kurā Eiropas Jaunatnes nedēļas ietvaros ieradās vietējā Eurodesk tīkla organizācija “Creative Minds for Culture” un vadīja aktivitātes maniem skolasbiedriem. Vienu no šiem cilvēkiem es pazinu, jo tā bija manas skolotājas draudzene, tāpēc bija interesanti dzirdēt par dažādām projektu iespējām, un es jutos iedrošināta pieteikties projektam, ko biedrība bija ieplānojusi vasarā.

Es pieteicos arī tāpēc, ka gribēju labāk iepazīt citas kultūras un valstis, kā arī atrast jaunus draugus.

Šajā projektā es daudz ko iemācījos - iespējams, visnoderīgākā bija iespēja nostiprināt savas angļu valodas prasmes. Es iemācījos arī daudzus vārdus un teikumus lietuviešu, poļu un slovāku valodās. Tāpat man nu ir vēl labāka izpratne par jauniešu projektiem un Youthpass sertifikātu. Bija lieliski attīstīt arī savas komandas veidošanas, komunikācijas un klausīšanās prasmes!

Nodarbības bija lieliskas, jutāmies kā viena liela ģimene, bet visvairāk man patika brīvais laiks, kurā varēju vienkārši aprunāties ar cilvēkiem un pavadīt laiku. 

Grūtākais bija sākums, pirmās dienas, kad jutos nedroša un vēl nebiju atradusi savus domubiedrus lielajā grupā. Taču mēs izspēlējām daudz komandas veidošanas uzdevumu, un es atradu draugus, kuri man ļoti patika. 

Mans padoms citiem būtu būt pacietīgiem, jo projektos var satikties ļoti dažādi cilvēki un personības, kas nedēļas sākumā vēl mācās sadarboties. Ieteiktu arī būt pašiem un radīt lieliskas atmiņas! Ir tā vērts piedalīties visās aktivitātēs, izmantot projektā atvēlēto laiku, lai iepazītu citus cilvēkus un izbaudītu kopā būšanu ar citiem, kā arī dalītos savā pieredzē.

Updated on otrdiena, 17/02/2026