Bjalistoka tiek dēvēta par Polijas “zaļajām plaušām”, un šie vārdi runā paši par sevi: ņemot vērā tās parkus, skvērus un mežus, trešo daļu pilsētas ir aizņēmusi daba pilnīgā saskaņā ar ilgtspējīgu pilsētas attīstību, ko veicina Jaunais Eiropas “Bauhaus” (JEB).

Pilsētas pirmais “miniatūrais parks” ir reāls sasniegums. Šis mazais, bet mājīgais parks ir paredzēts visu vecumu cilvēkiem, un tajā ir izvietoti soliņi vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, šūpoles bērniem, videi draudzīgs apgaismojums un velosipēdu statīvi.

Ņemot vērā to, ka Bjalistoka atrodas tuvu Polijas robežai ar Lietuvu, Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, pilsēta gadu gaitā ir piesaistījusi diezgan daudz migrantu, tādējādi veicinot tās atvērtības gaisotni. Līdzās lielākajai daļai ebreju kopienas, kas pilsētā ir jau kopš 20. gadsimta sākuma, tajā dzīvo arī neliela tatāru musulmaņu kopiena ar islāma centru un lūgšanu namu.

Izsmalcinātu vakaru var piedāvāt Podlaskas Operas un filharmonijas nams, kas ir pilsētas lielākā un modernākā kultūras iestāde. Ņemot vērā tā stiklotajai fasādei, dabiskajam interjeram un panorāmas skatiem no tā augu seguma jumta, to noteikti ir vērts apmeklēt.

Kauņa, kas ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta un atrodas vietā, kur satiekas upes Nemuna un Nere, iemieso domas brīvības garu. Nav nekāds brīnums, ka pilsētai ir iela ar nosaukumu Brīvības avēnija (lietuviešu valodā – Laisves Aleja), kas ir 1,6 km gara un ir viena no Eiropas garākajām ielām.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) festivāla ietvaros šī modernā pilsēta rīkoja paralēlu pasākumu par dizainprojekta nozīmi aprites ekonomikā. Šajā pilsētā ir radies arī Genius Loci, kas ir digitālās kartēšanas rīks, ko izstrādājuši un izveidojuši iedzīvotāji, lai aizsargātu un uzraudzītu Šančiai rajona pilsētu attīstību. Kartes kopā rada apstākļus kolektīvās pilsonības stiprināšanai un veicināšanai.

Kauņa 2022. gadā ieguva Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, un iniciatīvas ietvaros pilsēta pakāpeniski kļūst par vienu lielu Eiropas skatuvi, kur notiek simtiem dažādu iekštelpu un ārtelpas pasākumu.

Uzturoties pilsētā, varat apmeklēt kuģi NEMUNO7, kas ir ECOC galvenā norises vieta un parāda Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības. Šis vecais racējkuģis ir pārveidots par kultūrtelpu, lai rosinātu pārdomas par ūdens nozīmi dabā.

Iekļautība un pieejamība ir galvenās iezīmes vairākās vietās visā pilsētā. Piemēram, vēsturiskā prezidenta pils piedāvā pieejamus ceļvežus sešās valodās, tai skaitā zīmju valodā un Braila rakstā. Ja vēlaties uzzināt vairāk par pilsētas vēsturi, Pilsētas stāstu festivāls, kas saved kopā muzeologus, dramaturgus, vēsturniekus, stāstniekus un vietējos aktīvistus, ir pasākums, kad tiek cildinātas Kauņas etniski daudzveidīgās atmiņas.

Vai zinājāt, ka Rīgā ir pasaulē lielākā jūgendstila arhitektūras koncentrācija? Izmantojiet izdevību, lai dotos pilsētas ielās, staigājot un aplūkojot tās brīnišķīgās ēkas, kas atbilst Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) arhitektoniskajām vērtībām un mērķiem.

Latvijas galvaspilsētā atrodas dažādas pasākumu norises vietas, kuru pamatā ir pieejamības un ilgtspējas principi. Piemēram, Mežaparks ir vieta, kur iespējams baudīt atpūtu, kultūru un dabu, un tas ir pilsētas slavenākais parks ar mājām, kāpām, mežiem un ezeru.

Vai vēlaties izpētīt kādas vietas, kur arhitektūra saplūst ar dabu? Tādā gadījumā noteikti apmeklējiet kultūras pili Ziemeļblāzma, kas atrodas liela parka vidū. Vai arī varat apskatīt nesen atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi, kas celta 20. gadsimta piecdesmitajos gados. Šis iespaidīgais arhitektūras elements ir daudzfunkcionāla atpūtas vieta, kura ietver zaļās zonas un kuru ieskauj mežs.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem un lielākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Tā 118 rūpīgi saglabātās vēsturiskās ēkas atrodas pie plaša priežu meža, sniedzot apmeklētājiem, kuri tās aplūko, brīvības sajūtu.

Tallinu kā Eiropas Zaļo galvaspilsētu raksturo pilsētas avangarda gars, brīvība un rūpes par vidi, kas pilnībā atspoguļo Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) nozīmi. Apputeksnētāju lielceļš integrē dabu pilsētas ainavā, radot pļavai līdzīgu koridoru starp pilsētas rajoniem. Vienlaikus Tallinas viduslaiku vēsture un pēcpadomju ietekme uz tās arhitektūru piešķir Igaunijas galvaspilsētai mainīguma un bezlaicības noskaņu.

Šī pilsēta Baltijas jūras krastā lepojas ar dažādām elpu aizraujošām ainavām, kas bieži vien veido tandēmu ar ilgtspējīgām un iekļaujošām ēkām, tādām kā Kumu Mākslas muzejs. Šī funkcionālā, modernā un energoefektīvā ēka, kas atrodas pie plašas brīvdabas telpas – Kadriorg parka, iedzīvina Igaunijas būvniecības tradīcijas. Ir vērts apmeklēt arī Telliskivi radošās pilsētas kultūras centru, kur satiekas radošās kopienas iekļaujošās kultūras norisēs. Agrāk tā bija rūpniecības zona, kas ir pārveidota par vietu, kur notiek dažādi pasākumi, – jūs atradīsiet izstādes un koncertus, krāmu tirdziņus un festivālus, modes preču veikaliņus un ātrās apkalpošanas restorānus.

Somijas galvaspilsēta ir iesaistījusies iniciatīvā “Jaunā Eiropas “Bauhaus” (JEB) paraugpilsētas” un 2021. gadā rīkoja diskusiju par projektēšanu, pamatojoties uz iniciatīvas pamatprincipu, kas ir pilsētu plānošana ilgtspējīgā un iekļaujošā veidā.

Pilsētas centrā atrodas godbijību iedvesošā Oodi Centrālā bibliotēka, kas būvēta no stikla, tērauda un koka, apvienojot tradicionālo un inovatīvo projektēšanu. Bibliotēkai, kas projektēta tā, lai būtu pieejama ikvienam, piemīt iekļaujošs gars, un tas nodrošina iespēju visiem iedzīvotājiem, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošām kopienām un jauniešiem, piekļūt zināšanām.

Pilsētas atjaunošana ir ierasts temats Helsinkos. Kabeļu rūpnīca, kas sākotnēji 20. gadsimta piecdesmitajos gados tika uzbūvēta rūpniecības vajadzībām, tagad ir Somijas lielākais kultūras centrs, kur piecos hektāros ir izvietoti sporta klubi, mākslas skolas, muzeji, galerijas un citas ēkas.

Vai vēlaties aizbēgt no pilsētas trokšņa? Kamppi kapella ir jums īstā vieta. Šī no koka būvētā Klusuma kapella ir lieliska vieta, kur sakārtot domas un baudīt mieru un klusumu.