Cīņa pret klimata pārmaiņām — ko dara ES?

Pēdējās atjaunināšanas datums ceturtdiena, 01/10/2020

Mums visiem ir pienākums cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ko Eiropas Savienība dara, lai risinātu šo problēmu? Ko dara starptautiskās organizācijas?

Klimata pārmaiņas ir Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanās izraisīts laikapstākļu pārveidošanās rezultāts. Novērotās pārmaiņas Zemes klimatā jau tagad plaši ietekmē ekosistēmas, ekonomikas nozares, iedzīvotāju veselību un labklājību Eiropā. Aizvien tiek reģistrēti jauni temperatūras, jūras līmeņa un arktisko jūru ledus kušanas rekordi.

Ko dara Eiropas Savienība?

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība īsteno vērienīgas rīcībpolitikas gan ES iekšienē, gan ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. ES ir arī pasaulē lielākā līdzekļu devēja starptautiskajam klimata finansējumam. ‬‬‬‬‬

ES ir pieņēmusi ilgtermiņa stratēģiju par klimatneitrālu Eiropu līdz 2050. gadam ar mērķiem 2020., 2030. un 2050. gadam un uzrauga progresu. ES siltumnīcefekta gāzu emisijas laikposmā no 1990. līdz 2018. gadam tika samazinātas par 23 %, savukārt ekonomika tajā pašā laikposmā pieauga par 61 %.

Ar Eiropas zaļo kursu, ko 2019. gada decembrī publiskoja priekšsēdētāja Urzulas von der Leiena, Eiropas Komisija ir izvirzījusi klimata pārmaiņu jautājumu par vienu no savas politiskās darba kārtības prioritātēm. Eiropas zaļā kursa galvenais mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Galvenie pasākumi ietver gan emisiju apjoma vērienīgu samazināšanu, gan ieguldījumus progresīvā pētniecībā un inovācijā, gan Eiropas dabiskās vides saglabāšanu. 

Ir ieviesti daudzi ES tiesību akti un iniciatīvas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un sāktu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. ES ir izstrādājusi arī pedagoģiskos resursus, piemēram, “Mūsu planēta mūsu nākotne”, un piedāvā finansējumu jauniešu organizācijām un jauniešiem (sk. citus šīs sadaļas rakstus). 
 

Ko dara starptautiskās organizācijas?

Starptautiskās organizācijas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, rāda ceļu globālu risinājumu meklēšanā. 

Valstis 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kurā noteikts vispārējais satvars globālai rīcībai klimata pārmaiņu jomā. Gandrīz visas pasaules valstis ir arī 2015. gada Parīzes nolīguma puses. Nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un censties to ierobežot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta temperatūru, kā arī stiprināt valstu spēju tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi un atbalstīt to centienus. Šie starptautiskie nolīgumi tiek apspriesti gadskārtējās Pušu konferencēs (COP).

2015. gadā ANO dalībvalstis pieņēma Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas sniedz kopīgu plānu miera un labklājības nodrošināšanai cilvēkiem un planētai. Tās pamatā ir 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), kas ir steidzams aicinājums visām valstīm rīkoties. Būtiska nozīme daudzu IAM sasniegšanā ir veselīgai videi, savukārt 13. mērķis paredz "veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi”. 

Līdztekus šai politiskajai rīcībai Apvienoto Nāciju Organizācija rīko vairākas kampaņas, kurās var piedalīties arī pilsoņa statusā, piemēram:

• #WorldEnvironmentDay: ikgadēja kampaņa ar mērķi visā pasaulē veicināt izpratni un rīcību vides aizsardzības jomā;
• #BreatheLife: sadarbībā ar PVO, Pasaules Banku un Klimata un tīra gaisa koalīciju rīkota kampaņa, kas mobilizē pilsētas un cilvēkus aizsargāt mūsu planētu un veselību no gaisa piesārņojuma ietekmes; 
• #CleanSeas: kampaņa, kura aicina rīkoties, lai novērstu jūru piesārņošanu ar plastmasu.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir ne tikai pienākums, bet arī iespēja, un, protams, rīkoties var ikviens no mums! Iepazīsties ar citiem šīs sadaļas rakstiem, lai uzzinātu, ko dara citi jaunieši, lai glābtu mūsu planētu, un ko vari darīt tu.