Ko Eiropas jauniešiem nozīmē “mājas”?

Pēdējās atjaunināšanas datums otrdiena, 20/06/2023

<p>Iespējams, ka esat dzirdējuši sakām, ka “mājas nav vieta, tā ir sajūta”. Tomēr jaunākie <em>Eurostat</em> — Eiropas Savienības Statistikas biroja — dati par jauniešiem un mājokļiem var likt jauniešiem justies nedrošiem par savu nākotni. Palūkosimies, kāda ir pašreizējā mājokļu tirgus situācija, ar kuru saskaras jaunieši.</p>

Pašreizējā situācija

Cilvēka cienīgs mājoklis ir svarīgs nosacījums, kas ļauj piepildīt dzīves sapņus un sniedz sociālo un ekonomisko drošību. Taču jaunākie “Eurostat” dati liecina, ka daļai Eiropas jauniešu mājokļa kvalitāte nebūt nepalīdz īstenot viņu ieceres.  

Situācija patiešām varētu būt labāka — nepieejamas cenas, pārpildīti mājokļi un ļoti slikti sadzīves apstākļi joprojām rada problēmas. 

Saskaņā ar jaunākajiem datiem par 2020. gadu gandrīz 28 % jauniešu (vecumā no 15 līdz 29 gadiem) ES dzīvojuši pārapdzīvotos mājokļos. Tas ir par 1,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un reāli šis rādītājs jauniešiem bija vēl augstāks salīdzinājumā ar visiem iedzīvotājiem kopumā.

Strauji augošās mājokļu cenas ietekmē arī jauniešus, un, ja tās sasniedz vai pārsniedz 40 % no ienākumiem, kurus var izmantot mājsaimniecībā, tās ir smags slogs. Lai gan procentuālie rādītāji par jauniešiem, kurus skar ārkārtīgi augstās cenas, ir līdzīgi rādītājiem sabiedrībā kopumā, starp nabadzības riskam pakļautajiem jauniešiem un jauniešiem, kuri nav pakļauti nabadzības riskam, pastāv ievērojama plaisa. Nabadzības riskam pakļauto jauniešu vidū 40,8 % jauniešu pārmērīgas ar mājokli saistītas izmaksas bijā pārmērīgs slogs.

Problēmas

Protams, pastāv atšķirības gan attiecībā uz vecumu, kurā jaunieši pamet vecāku mājas, lai sāktu patstāvīgu dzīvi (2021. gadā vidējais vecums bija 26,4 gadi), gan dzimumu starpā (sievietes parasti to izdara agrāk nekā vīrieši), tomēr visvairāk jauniešu neatkarīgas dzīves plānus apdraud nespēja faktiski piekļūt cenas ziņā pieejamam un cilvēka cienīgam mājoklim. 

Turklāt pandēmija ir pasliktinājusi jauniešu izredzes attiecībā uz mājokļiem un nodarbinātības iespējām. Nestabilā situācijā nonākušie nestrādājošie jaunieši un gados jaunie bezdarbnieki pieredz ar mājokli saistītu nedrošību. 

Lai gan bezdarbs un nesamērīgas mājokļu cenas joprojām ir nopietnas problēmas, ir vēl viena parādība, kas kavē jauniešu centienus pēc neatkarības. Tā kā jaunieši pārsvarā dodas uz lielām pilsētām, kurās tie meklē plašākas personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas, viņiem nākas konkurēt par mājokli ar tūristiem arvien pieaugošajā īstermiņa īres tirgū. 

Nav brīnums, ka situācija mājokļu jomā būtiski ietekmē jauniešu garīgo veselību, kā minēts EURACTIV rakstā.

Citas mazāk acīmredzamas sekas ir šīs krīzes ietekme uz kultūras nozari. Nemitīgā mājokļu cenu pieauguma dēļ jaunie autori un mākslinieki tiek izstumti no pilsētām. Kultūras dzīve Eiropas pilsētās pieredz lejupslīdi, jo māksliniekiem nav vajadzīgo iespēju izpausties. 
 

 

“Eurodesk Brussels Link” pārstāve intervijā ar Nikolinu un Sabri no “Erasmus” studentu tīkla pārrunā problēmas, ar kurām jaunieši saskaras, meklējot mājokli, un diskutē par iespējamiem risinājumiem. 

Iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai

Lai gan nav vienkārša vai ātra risinājuma, kā palīdzēt jauniešiem ienākt mājokļu tirgū, daži komentētāji aicina nodrošināt vairāk sociālo mājokļu, t. i., bezpeļņas organizāciju vai valdību nodrošinātus mājokļus, kuru cena tiek uzturēta zemākā līmenī salīdzinājumā ar privātajā tirgū pieejamo mājokļu cenu. 

Ir svarīgi nodrošināt, ka jauniešiem ir piekļuve darba tirgum, kurā viņi var realizēt savu potenciālu un maksimāli izmantot savas prasmes pienācīgos un motivējošos darba apstākļos, ieskaitot, bet ne tikai, pienācīgu algu, kā noteikts ES jaunatnes stratēģijas 7. mērķī.

ES arī nesen panāca vienošanos par jauniem noteikumiem par adekvātu minimālo darba algu, kas, cerams, dos labumu jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, un palīdzēs viņiem piekļūt pienācīgam mājoklim. Vēl ir daudz darāmā, lai jauniešiem nodrošinātu šo piekļuvi pienācīgam mājoklim, taču panāktā vienošanās ir solis pareizajā virzienā.