Balsošana: visietekmīgākais veids, kā paust savu viedokli!

Pēdējās atjaunināšanas datums trešdiena, 30/09/2020

Ko zini par vēlēšanām? Balsošana ir augstākais demokrātiskas sabiedrības pilsoņiem pieejamais līdzdalības veids un tiesības, kas ir noteikti jāizmanto.

Demokrātiskā sabiedrībā valdība tiek ievēlēta vēlēšanās, kur iedzīvotāji var izvēlēties no vairākiem kandidātiem vai politiskajām partijām. Balsojums oficiāli izsaka atbalstu kādam lēmumam, kandidātam vai partijai. Sistēma dažādās valstīs atšķiras, bet parasti var balsot pašvaldību, reģionu, valsts vai ES mēroga vēlēšanās.

Vairumā valstu ar likumu paredzētais vecums, kad var piedalīties vēlēšanās, ir 18 gadi, taču sākotnēji, kad iedibināja balsošanas tiesības, šis vecuma ierobežojums bija 21 gads. Visā Eiropā ir jaunieši, kas aicina samazināt balsošanas vecumu. Piemēram, Eiropas Jaunatnes forums ir sācis Eiropas mēroga kampaņu, lai, sekojot Austrijas piemēram, samazinātu balsošanas vecuma ierobežojumu līdz 16 gadiem. 

Balsojot vietējās, valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tu izmanto savas demokrātiskās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par savu nākotni un piešķir ievēlētajām asamblejām leģitimitāti, kas tām nepieciešama, lai veiktu savus pienākumus.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas

ES parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados, un tās ir lielākās transnacionālās vēlēšanas pasaulē. Pēc vēlēšanām Eiropas Parlaments balso, lai ievēlētu jauno Eiropas Komisijas — ES izpildstruktūras — priekšsēdētāju, un apstiprina visu komisāru komandu.

Neatkarīgi no tavas — gados jauna Eiropas pilsoņa — dzīvesvietas, nodarbošanās vai brīvā laika pavadīšanas Eiropas Savienība ietekmē tavu ikdienas dzīvi. Saistībā ar 2019. gada vēlēšanām Eurodesk ir apkopojis pedagoģisku tiešsaistes resursu kopumu, lai palīdzētu uzzināt vairāk par to, kā darbojas ES, ko tā dara savu pilsoņu labā un daudz citas informācijas!

Kā notiek balsošana

Lai gan pastāv daži kopīgi noteikumi attiecībā uz ES vēlēšanām, daži aspekti dažādās valstīs var atšķirties, piemēram, iespējas balsot pa pastu vai no ārvalstīm. Arī vēlēšanu dienas var atšķirties. Vēlēšanas parasti sākas ceturtdienā (dienā, kad parasti balso Nīderlande) un beidzas svētdienā (dienā, kad lielākajā daļā valstu notiek vēlēšanas).

Katrā valstī ievēlēto deputātu skaits ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, turklāt mazākām valstīm ir vairāk deputātu vietu, nekā aprēķināts saskaņā ar stingru proporcionalitāti. 

Pēdējās vēlēšanās, kas notika 2019. gada maijā, bija vērojams vēlētāju aktivitātes pieaugums — ES vidējais rādītājs pārsniedza 50 %.

Labs veids, kā uzzināt vairāk par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanām, ir lasīt kandidātu programmas. Dažiem kandidātiem ir sava lapa vietnē “Facebook”, kur var saņemt atbildes uz jautājumiem. Nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2024. gadā, varēsi sazināties arī ar tev tuvāko Eiropas Parlamenta Biroju.

Ja dzīvo ārzemēs, tik un tā vari balsot savas valsts vēlēšanās. Eiropas Parlamenta vēlēšanās vari izvēlēties, par kuru valsti balsot. ES pilsoņu balsstiesības ļauj tev balsot un kandidēt arī tavas dzīvesvietas valsts pašvaldību vēlēšanās.

Nākamreiz, kad jutīsi, ka kaut kas sabiedrībā nav kā nākas, kamdēļ gan nepamēģināt balsošanu?