Esiet droši tiešsaistē!

Pēdējās atjaunināšanas datums pirmdiena, 30/08/2021

Mēs pavadām daudz laika internetā, telefonos, planšetdatoros un klēpjdatoros, lai pieslēgtos sociālajiem medijiem, uzturētu sakarus ar draugiem, skatītos filmas, klausītos mūziku, studētu vai strādātu. Bet cik droši mēs esam tiešsaistē?

Jauniešiem ir tiesības baudīt iespējami pozitīvāko pieredzi tiešsaistē. Katru gadu februārī ES organizē kampaņu “Droša interneta diena”, lai palielinātu informētību par to, kā kolektīvi pūliņi var sekmēt drošāku internetu nākotnē (#SaferInternet4EU). Pirmkārt, jāapzinās riski, ar kuriem vari saskarties, sērfojot internetā, un , ko vari darīt šajā sakarā.

Privātums

Viss, ko tu publicē internetā, zaudē konfidenciālo raksturu. Tāpēc personas informācijas ievietošana blogos, tavā profilā vai diskusiju forumos var būt bīstama un novest pie ļaunprātīgas izmantošanas. Uzmanies arī, lai nerunātu vai nedarītu internetā to, ko tu nerunātu un nedarītu reālajā dzīvē, un padomā par to, kas redz tavas publikācijas tiešsaistē (pilnīgi svešinieki? draugi? draugu draugi?) Pārliecinies, ka esi iestatījis privātuma iestatījumus. 

Tik tiešām, kaut arī nesen pieņemtie ES tiesību akti atvieglo tevis kopīgotās informācijas galīgu izdzēšanu (esi dzirdējis par Vispārīgo datu aizsardzības regulu? Izlasi mūsu rakstu par tavām tiesībām tiešsaistē), praksē dažkārt var būt ļoti sarežģīti to izgūt vai izdzēst. Rīkojies pēc iespējas ātrāk, tāpēc ka jo ilgāk saturs ir pieejams, jo vairāk to var kopīgot. Ja vēlies novērtēt savas zināšanas par drošību internetā, izmēģini kiberdrošības tiešsaistes viktorīnu. Tas prasīs ne vairāk kā 10 minūtes, un tu noteikti uzzināsi ko noderīgu!

Seksuāla satura ziņojumu nosūtīšana (t.s., sekstings – digitāli attēli, videoklipi, īsziņas vai e-pasta vēstules ar seksuālu saturu, kas parasti tiek nosūtītas pa mobilo tālruni) ir labs privātās dzīves apdraudējuma piemērs. Lai gan nodoms var būt nevainīgs un tu uzticies personai, kurai sūti ziņojumus, ko darīt, ja attēls vai videoklips tiks kopīgots vai pārtverts?

Uzmākšanās tiešsaistē ar mērķi ļaunprātīgi seksuāli izmantot 

Uzmākšanās tiešsaistē ar mērķi ļaunprātīgi seksuāli izmantot ir process, kurā pieaugušais sazinās ar tevi tiešsaistē, galvenokārt izmantojot jauniešu vai slavenību viltus profilus. Viņa motīvi var būt dažādi, lai tevi ar tavu nevainīgumu apmuļķotu un ļaunprātīgi izmantotu: lai par attēliem saņemtu naudu vai seksuālu baudu (dažas fotogrāfijas var nonākt tumšā pedofīlu tīmeklī) vai šantažētu tevi. Tas ir noziegums. To sauc par seksuālu piespiešanu un izspiešanu tiešsaistē.

Parasti šī persona vispirms cenšas iekarot uzticību. Nav viegli saprast, vai kāds mēģina ar tevi “sadraudzēties” jeb uzmākties. Pārliecinies, ka nesūti savus kailfoto vai šāda rakstura videoklipus tiešsaistes forumos vai sociālajos medijos, ja nepazīsti saņēmēju personīgi. Ja domā, ka tev ir darīšana ar personu, kura mēģina iedraudzēties ar tevi, lai tevi novirzītu uz seksuālām darbībām, lūdz palīdzību un ziņo par to. 

Naida runa 

Ar naida runu tiek pausts vispārināts negatīvs viedoklis par konkrētu grupu vai personu, kas pieder šai grupai. Tā ir Eiropā dominējoša rasisma un diskriminācijas forma, un to pastiprina internets un sociālie plašsaziņas līdzekļi. Ziņoto naida runu iemeslu vidū pirmo vietu ieņem ksenofobija, kam seko seksuālā orientācija un naids pret musulmaņiem (Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē). ES sadarbojas ar tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu, ka upuri var ziņot par naidīgiem izteikumiem.

Eiropas Padome ir uzsākusi kampaņu "Nē naida runām", lai palielinātu informētību par to, cik svarīgi ir nosodīt naida runas. Šī kampaņa ir aicinājums rīkoties — tās tīmekļa vietnē jaunieši atradīs resursus darbību veikšanai un nacionālās kontaktpersonas, kam var ziņot par izteikumiem, kas rada naidu.

Kiberterorizēšana 

Kiberterorizēšana jeb iebiedēšana tiešsaistē ir tiešsaistes parādība, kad jaunietis (vai grupa) draud, pazemo vai emocionāli ievaino citu personu. Kiberterorizēšana ir iespējama jebkurā laikā un vietā, tāpēc ka kibertervarmāka var rīkoties anonīmi. Bieži vien iebiedēšanai tiešsaistē ir vairāk liecinieku nekā iebiedēšanai reālajā dzīvē. Novembra pirmajā ceturtdienā UNESCO un tās dalībvalstis organizē Starptautisko dienu pret vardarbību un iebiedēšanu skolās, ieskaitot kiberterorizēšanu. Tādējādi tā atzīst, ka vardarbība skolās visās tās formās ir bērnu un pusaudžu tiesību uz izglītību, veselību un labklājību pārkāpums. 

Ir daudz lietu, ko vari darīt, lai cīnītos pret terorizēšanu tiešsaistē un bezsaistē, skolā vai citur tavā kopienā. Pirmkārt, ir jāaizstāv citi, ja kāds tiek iebiedēts. Nestāvi malā un iestājies par to, kuru terorizē! Ja esi terorizēšanas upuris, nebaidies dalīties ar kādu – draugiem, ģimeni, skolotāju, specializētu dienestu vai pieaugušo, kam tu uzticies (skati, kas ir Eiropas tīkls cīņai ar terorizēšanu un tā dalībnieki, vai vērsies nacionālajā līdztiesības struktūrā savas dzīvesvietas valstī). Tu neesi viens, rodi palīdzību, un vienmēr atceries, kibervarmākas ir tie, kam ir jākaunās! 

Viltus ziņas

Viltus ziņas ir visur tīmeklī, tās ir neprecīzas vai maldinošas ziņas, ko apzināti izplata medijos, un mērķis ir manipulēt ar viedokļiem. Lai tās varētu atpazīt, tev jāspēj identificēt informāciju. 

Pastāv informācijas uzticamības pārbaudes pamatprincipi: pajautā sev, kas ir autors un kādi ir viņa mērķi? Vai ziņas ir publicētas uzticamā vietnē? Vai tās ir publicētas citos uzticamos avotos? Ir būtiski uzlabot kritiskās domāšanas prasmes, lai atšķirtu uzticamus informācijas avotus no nepatiesas informācijas. Viens zelta noteikums: ja informācija ir pārāk slikta vai pārāk laba, lai būtu patiesība, tā, visticamāk, nav taisnība!

Lasi vairāk par šo tematu šajā rakstā Eiropas Jaunatnes portālā. 

Vēlies ziņot par ļaunprātīgu izmantošanu? 

Lielākā daļa Eiropas valstu ir izveidojušas nacionālos mehānismus ziņošanai un tādu upuru atbalstam, kuri cietuši no iebiedēšanas tiešsaistē, naida runām un naida noziegumos; šo mehānismu darbību nodrošina nacionālas struktūras un NVO. Pārbaudiet Eiropas Padomes sniegto sarakstu.
Eiropas Savienībā “Ins@fe”, kas ir daļa no drošāka interneta centru tīkla, sniedz sarakstu ar palīdzības tālruņa līnijām, ar kuru starpniecību tiek vākta informācija un tiek sniegta palīdzība un padoms jauniešiem par to, kā rīkoties ar kaitīgu saturu un bīstamiem sakariem (kā iedraudzēšanās tiešsaistē ļaunprātīgas seksuālas izmantošanas nolūkā), un uzvedību, kā iebiedēšana tiešsaistē vai sekstings. Vari ziņot vai vērsties pēc palīdzības tieši tālruņa līnijā, ko nodrošina šis tīkls.  

ES portālā “Labāks internets bērniem” tiek piedāvāti resursi un padomi, kā sevi aizsargāt internetā. Ir sadaļa, kas veltīta jauniešiem “Jaunatne un BIK” (labāks internets bērniem), kurā vari piekļūt noderīgiem resursiem un paust viedokli. 

Esi jaunais kiberdrošības eksperts?

Eiropas kiberdrošības konkurss ir ikgadējs Eiropas pasākums, kurā pulcējas jauni talanti no visas Eiropas, lai izklaidētos un sacenstos kiberdrošības jomā. 2020. gada konkurss tiks aizvadīts Vīnē 2020. gada 3. līdz 7. novembrī.

Lielākie talanti kiberdrošības jomā no katras līdzdarbīgās valsts tiksies Vīnē, lai veidotu sakarus un sadarbotos, kā arī sacenstos. Konkursa dalībniekiem būs jārisina ar drošību saistīti uzdevumi tādās jomās kā drošība tīmeklī, mobilā drošība, kriptografiskas puzles, reversā inženierija un kriminālistika, saņemot punktus par risinājumiem.

Pasākuma dalības noteikumi skatāmi tā tīmekļa vietnē.