Cīņa pret klimata pārmaiņām sākas tavā šķīvī

Pēdējās atjaunināšanas datums otrdiena, 22/06/2021

Ik dienu tev ir iespēja izdarīt izvēles, kas saudzē vidi, atbalsta lauksaimniekus un nāk par labu tavai veselībai. Vai gribi zināt, kādas tās ir? Sāc ar to, ka apdomā, ko liec uz šķīvja.

2020. gada maijā ES nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kuras centrā ir centieni pārtikas sistēmas padarīt taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas. Tā kļuva par Eiropas zaļā kursa svarīgu sastāvdaļu. Stratēģija arī ir cieši saistīta ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, un daži no tās galvenajiem uzdevumiem ir šādi:

• nodrošināt ilgtspējīgu pārtikas ražošanu un samazināt klimatisko pēdu,
• apgādāt iedzīvotājus ar veselīgu, cenas ziņā pieejamu un ilgtspējīgu pārtiku,
• aizsargāt vidi un saglabāt bioloģisko daudzveidību,
• veicināt taisnīgu ekonomisko atdevi pārtikas ķēdē un izvērst bioloģisko lauksaimniecību.

Šī stratēģija palīdzēs Eiropai līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai un kalpos par atskaites punktu ilgtspējīgām pārtikas sistēmām visā pasaulē.

Kā tavi ēšanas paradumi ietekmē vidi

Parasti pārtikai jāmēro tāls ceļš no vietas, kur tā audzēta, līdz tavai virtuvei. Rezultātā rodas milzīga oglekļa pēda. 

To ir grūti pieņemt, jo īpaši apzinoties, ka apmēram 20 % no pārtikas, kuras saražošanai tiek tērēti tik apjomīgi energoresursi, regulāri tiek izšķērdēti, kamēr citur cilvēki cieš badu. 

Īsāks ceļš no lauka līdz galdam un biežāka dārzeņu iekļaušana mūsu ikdienas ēdienkartē nāks par labu gan mūsu, gan planētas veselībai. Patiešām, lai saražotu 1 kg augu izcelsmes olbaltumvielu (piemēram, aunazirņu vai lēcu) ir vajadzīgs 10 reizes mazāk ūdens un līdz 18 reizēm mazāka zemes platība salīdzinājumā ar to, kas tiek izmantota, lai iegūtu 1 kg liellopu gaļas.

Arvien izplatītāka kļūst arī aptaukošanās, kas ir patiesi slikta ziņa, ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā 2017. gadā vairāk nekā 950 000 nāves gadījumi (piektā daļa) bija saistīti ar neveselīgiem uztura paradumiem. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc steidzami ir vajadzīgas ilgtspējīgākas un veselīgākas pārtikas sistēmas.

Ar ko sākt?

Katra izvēle ir no svara, tāpēc piedomā pie saviem ēšanas paradumiem!

• Pērc sezonas produktus — tie ir lētāki un garšīgāki, un tas ir labs veids, kā bagātināt ēdienkarti ar dažādiem augļiem un dārzeņiem. Kas var būt labāks par atsvaidzinošu arbūza šķēli pašā vasaras karstumā! Savukārt decembrī to ēst šķiet itin dīvaini, vai ne? Lai noorientētos plašajā dārzeņu klāstā, vari izmantot sezonas produktu kalendāru. 
• Jo tuvāk, jo labāk. Noskaidro pārtikas izcelsmi un, kad vien iespējams, izvēlies produktus, kas nav mērojuši lielu attālumu. Tas palīdzēs samazināt gan šo produktu, gan tava uztura radīto oglekļa pēdu.
• Iepazīsti augu izcelsmes alternatīvas un izmēģini jaunas receptes. ANO Ģenerālā asambleja 2021. gadu pasludināja par Starptautisko augļu un dārzeņu gadu (IYFV). Tā ietvaros ikviens ir aicināts dalīties ar jaunām receptēm, izmantojot tēmturus #IYFV2021 un #FruitsVegYear, un rosināt sabiedrības interesi par veselīgu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. 
• Izvairies no vienreizlietojama iepakojuma, kas paredzēts ēdiena līdzņemšanai, — izvēlies traukus, ko vari izmantot atkārtoti! Vai zināji, ka Eiropas Savienībā vien ēdiena līdzņemšanai ik gadu tiek izmantoti vairāk nekā 2000 miljoni vienreizlietojamu pārtikas konteineru? Vairāk par kaitējumu, ko nodarām mūsu planētai, lasi rakstā Dzīve plastmasas iepakojumā? – Nē, paldies.

Galu galā ieguvēji var būt visi: mēs ēdam veselīgāk un vienlaikus rūpējamies par mūsu planētu un tās nākotni, sekmējot ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu jomās, kur tā visvairāk nepieciešama.