Rietumbalkāni: mācīšanās no pagātnes mierpilnai nākotnei

Pēdējās atjaunināšanas datums otrdiena, 29/09/2020

ES finansētie atceres projekti palīdz jauniešiem mācīties no vēstures un popularizē Eiropas vērtības Rietumbalkānos un ārpus tiem, lai nodrošinātu, ka karš, genocīds un totalitārisms nekad vairs neatkārtojas.

2020. gadā aprit 75 gadi kopš atbrīvota Aušvicas koncentrācijas nometne, kur nacisti nogalināja 1,1 miljonu cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija ebreji no visas Eiropas. Kopumā holokaustā gāja bojā 6 miljoni ebreju.

Šogad aprit arī 25 gadi kopš Srebreņicas slaktiņa, kas ir smagākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tajā dzīvību zaudēja vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešu un zēnu. Laikā no 1991. līdz 2001. gadam Dienvidslāvijas karos gāja bojā vairāk nekā 120 000 cilvēku, to vidū daudz sieviešu, bērnu un neapbruņotu civiliedzīvotāju. 

Atmiņas gaist un šo zvērību liecinieki kļūst vecāki un mirst, tāpēc – kas varētu palīdzēt mācīties no pagātnes un nodrošināt, ka vēsture neatkārtojas? 

Rietumbalkānos vairākas organizācijas ar finansējumu no ES programmas “Eiropa pilsoņiem” strādā pie atceres projektiem, kas īpaši paredzēti jauniešiem un skolotājiem. Tie ir daļa no plašākiem centieniem veicināt mieru, stabilitāti un demokrātiskās vērtības, reģionam virzoties uz integrāciju ES.

Dažas no šīm iniciatīvām ir šādas.

Kara liecinieks 

Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva gandrīz četrus gadus bija aplenkta. Šajā laikā tika nogalināti vairāk nekā 5400 civiliedzīvotāju; daudzus no tiem nogalināja snaiperi. 

Šodienas Sarajevā asociācija Urban aktīvi vēršas pie jauniešiem gan Bosnijā, gan ārvalstīs, lai palīdzētu informēt par to, ko karš un totalitārisms nozīmē ikdienas dzīvē. 

Sadarbībā ar skolām un partneriem Bosnijā, Čehijā, Itālijā un Rumānijā šī asociācija koordinē ES finansētu projektu, kas studentiem dod iespēju sadarboties ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši minētos laikus.

“Projekta pamatā ir mijiedarbība,” sacīja koordinators Haris Čalkić. 

Lai sasniegtu plašāku auditoriju, projekta grupa, balstoties uz cilvēku liecībām, veidos dokumentālu filmu par to, kā karš un totalitārisms ietekmē cilvēku dzīvi.

Romu diskriminācijas apkarošana

Holokaustā nacisti nogalināja arī romus. Daudzās Eiropas daļās šī minoritāte joprojām tiek diskriminēta. 

Ziemeļmaķedonijas pilsētā Kratovā jaunieši ir izveidojuši asociāciju Rroma SSN, kuras mērķis ir novērst palikušās plaisas.

Ar ES finansējuma palīdzību šī grupa organizē mācību kursus, apmaiņas programmas un veic pētniecību. 

“Mēs esam apņēmības pilni veicināt pozitīvas vērtības gan romu, gan citu tautību kopienās,” sacīja projekta vadītājs Mustafa Jakupov. “Tas viss ir iespējams, pateicoties to jauniešu līdzdalībai un entuziasmam, kuri ar mums sadarbojas un tic tam, ko mēs vēlamies sasniegt.” 

Piemēram, grupas programmas koordinatorei bija tikai 17, kad viņa pievienojās organizācijai kā brīvprātīgā.

“Mēs ticam jauniešu spējām panākt pārmaiņas, mieru un cieņu pret viņu kopienām,” sacīja Mustafa Jakupov. “Mēs vēlamies, lai jaunieši nāktu klajā ar savām idejām un veidotu nākotni!”

Mācības skolotājiem

Skolotājiem ir svarīga loma jauniešu dzīvē. Tāpēc Šoā memoriāls, kas ir holokausta piemiņai veltīts muzejs un dokumentālu materiālu un izglītības centrs Parīzē, pulcē skolotājus no Serbijas, Bosnijas un Horvātijas, lai iegūtu zināšanas par vēsturi, dalītos pieredzē un atklāti apspriestu sensitīvus, ar vietējo vēsturi saistītus jautājumus. 

“Cilvēkiem no šīm valstīm ir tā sauktās konfliktējošās atmiņas,” sacīja Bruno Boyer, kurš koordinē ES finansēto Šoā memoriāla mācību projektu skolotājiem. “Pagātnes konflikti ir ietekmējuši to, kā viņi sevi redz. Taču viņiem visiem ir kopīgas atmiņas par holokaustu, un mēs to izmantojam kā sākumpunktu.” 

Skolotāji dalās savā redzējumā ar kolēģiem, kuru vecāki, iespējams, ir cīnījušies pret viņu vecākiem. Tas viņiem palīdz labāk izprast “kara absurdumu”, piebilda Bruno Boyer. 

Pēc šīm mācībām “viņiem ir daudz vieglāk nodot jauniešiem zināšanas par pagātnes notikumiem”.