Kas īsti ir klimata pārmaiņas?

Pēdējās atjaunināšanas datums trešdiena, 21/10/2020

Visi tagad runā par klimata pārmaiņām. Neparasti siltas ziemas, nekontrolējami dabas ugunsgrēki un ledāji, kas kūst ātrāk nekā gaidīts, –– visu šo parādību cēlonis ir klimata pārmaiņas.

Piecas īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem par klimata pārmaiņām, to cēloņiem un ietekmi

1. Kas ir klimata pārmaiņas?

Ar globālās sasilšanas izraisītām klimata pārmaiņām saprot Zemes laikapstākļu parametru, piemēram, temperatūras, jūras līmeņa un nokrišņu daudzuma, ilgtermiņa tendences. 

Kopš mūsu planētas dzimšanas pirms 4,5 miljardiem gadu Zemes klimats radikālas izmaiņas piedzīvojis vairākkārt. Siltākiem periodiem sekojis kārtējais ledus laikmets, taču šādu ciklu ilgums vienmēr bijis mērāms desmittūkstošos vai pat miljonos gadu. Pēdējo 150 gadu laikā (rūpniecības laikmetā) temperatūra augusi straujāk nekā jebkad agrāk.

2. Kas ir klimata pārmaiņu cēloņi?

Galvenais klimata pārmaiņu cēlonis ir fosilo kurināmo, piemēram, naftas, ogļu un dabasgāzes dedzināšana, kas atmosfērā izdala siltumnīcefekta gāzes. Šādu gāzu izdalīšanos pastiprina arī citas cilvēka darbības, tādas kā lauksaimniecība un atmežošana. Problēma ir tā, ka minētās gāzes notur atmosfērā siltumu: šo parādību dēvē par siltumnīcefektu. 

Bez siltumnīcefekta vidējā temperatūra uz Zemes būtu -18 °C. Cilvēks ar savām ikdienas darbībām siltumnīcefektu palielina, un rezultātā planētas temperatūra paaugstinās vēl vairāk. Neraugoties uz starptautiskajām saistībām, pēc Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem oglekļa dioksīda (CO₂) līmenis atmosfērā turpina pieaugt un 2019. gadā ir sasniedzis jaunu rekordu (gandrīz +150 % salīdzinājumā ar 1750. gadu). 

3. Kāda ir klimata pārmaiņu ietekme?

Klimata pārmaiņu galvenā ietekme ir planētas temperatūras paaugstināšanās: kopš pirmsrūpniecības laikmeta tā ir pieaugusi par 1,1 °C. 2010.–2020. gads kļūs par ārkārtēja pasaules mēroga karstuma desmitgadi, un 2019. gads ir otrais karstākais gads kopš novērojumu sākšanas. Ja sasilšana turpināsies pašreizējā tempā, līdz šā gadsimta beigām temperatūra varētu paaugstināties par 3–5 °C, un sekas tam var būt katastrofālas. Salīdzinājumam: iepriekšējam temperatūras pieaugumam par 5 °C bija vajadzīgi 10 000 gadu.

Temperatūrai paaugstinoties, kūst arktiskā un antarktiskā ledus masas un ceļas jūras līmenis. Rezultātā applūst piekrastes teritorijas un tiek apdraudēta to vide. Klimata pārmaiņas līdzi nes arī biežākus un intensīvākus ekstremālos laikapstākļus, piemēram, vētras, sausumu, karstuma viļņus un meža ugunsgrēkus. Šī ietekme dažādos reģionos var izpausties ļoti atšķirīgi: dažas pasaules daļas cieš vairāk nekā citas. 

4. Kāpēc tas ir svarīgi cilvēkam?

Apdraudēta ir gan mūsu veselība, gan nodrošinātība ar pārtiku, jo īpaši Āfrikā un Āzijā, kur iedzīvotāju vidū ir liels jauniešu īpatsvars. Kā teikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā (UNEP), globālā sasilšana par 2 °C vairāk nekā pusei Āfrikas iedzīvotāju nozīmētu nepietiekamu uzturu. Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka miljoniem cilvēku par reālu veselības apdraudējumu var kļūt malārija, netīra ūdens izraisītas slimības un nepilnvērtīgs uzturs. Tas ietekmēs arī cilvēku migrāciju: pieaugs klimata bēgļu skaits. 

5. Vai mēs spējam klimata pārmaiņas apturēt?

Ja klimata pārmaiņas izrādās nenovēršamas, mēs varam mazināt to ietekmi un pielāgoties to sekām. Klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu mērķis ir samazināt atmosfērā nonākušo emisiju apjomu, piemēram, izmantojot tīru enerģiju un palielinot meža platības. Vajadzīgas radikālas pārmaiņas tādās svarīgās jomās kā transports, enerģētika, rūpniecība, mājokļi, atkritumu apsaimniekošana un lauksaimniecība. 

Pielāgoties klimata pārmaiņām nozīmē sagatavoties to ietekmei un padarīt mūsu sabiedrību izturētspējīgāku. Tas var prasīt, piemēram, efektīvāk izmantot ierobežotos ūdens resursus, pielāgot lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi un nodrošināt, lai ēkas un infrastruktūra spētu izturēt nākotnes klimatiskos apstākļus un ekstremālus laikapstākļus. 

Klimata pārmaiņu ietekmi bieži vien smagi izjūt tajos apgabalos un tie iedzīvotāji, kas jau tāpat ir neaizsargāti. Cīņa pret klimata pārmaiņām nozīmē arī palīdzēšanu vismazāk aizsargātajiem un prasa sekmīgi risināt citas globālas problēmas, piemēram, apkarot nabadzību, nevienlīdzību un vides degradāciju. Starptautiskās organizācijas, pilsoniskā sabiedrība un arvien vairāk jauniešu uzstāj uz globālu rīcību, kas vajadzīga, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Ar Eiropas zaļo kursu, ko 2019. gada decembrī publiskoja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, klimata pārmaiņu jautājumu ES ir izvirzījusi par vienu no savas politiskās darba kārtības prioritātēm. Eiropas zaļā kursa galvenais mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.