Kas tev būtu jāzina par mākslīgo intelektu

Pēdējās atjaunināšanas datums ceturtdiena, 18/11/2021

Jauniešus mūsdienās ieskauj mākslīgais intelekts. Ikreiz, kad spēlē spēles, lejupielādē lietotnes vai izmanto sociālos tīklus, tu izpaud savus persondatus. Kā tos izmanto algoritmi? Vai meklētājprogrammas un sociālie mediji tev rāda tādu pašu informāciju kā citiem lietotājiem? Vai tu joprojām esi noteicējs pār savām politiskajām, patērētāja un sociālajām izvēlēm?

Kas ir mākslīgais intelekts?

Mākslīgais intelekts jeb MI nav nākotnes vīzija — tas jau ir tev visapkārt. MI ir visaptverošs termins, ar ko apzīmē virkni tehnoloģiju, kuras ļauj ierīcēm vai programmatūras kodam atdarināt cilvēka prāta spējas.

Ja nosūti draugam ziņu, kurā ierosini satikties, un tavs telefons to saprot un pievieno šo tikšanos kalendāram — tas tiek paveikts ar MI palīdzību.

Mūsdienās MI ir liels potenciāls veselības aprūpē, transporta un klimata pārmaiņu jomā. MI var apstrādāt lielus datu apjomus un atrast likumsakarības. Ar tā palīdzību var meklēt optimālus risinājumus, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

MI aizsākumi

Mākslīgā intelekta jēdziens nav jauns. Cilvēki jau izsenis ir fantazējuši par pašbraucošām automašīnām un robotiem, kas varētu ar mums komunicēt. Jau 18. gadsimtā izgudrotājs Volfgangs fon Kempelens radīja “šahistu Turku” — robotu, kas spēja apspēlēt pat vissīvākos pretiniekus. Vēlāk gan atklājās, ka šo ierīci patiesībā vadīja cilvēks, kas bija paslēpies galda iekšpusē iebūvētā kabīnē. Lai arī Turks nebija apveltīts mākslīgo intelektu, tomēr tas uzskatāmi parāda, cik sena ir mūsu vēlme būvēt inteliģentas mašīnas.

Par modernā MI izstrādes sākumu uzskatāms 1936. gads, kad Alans Tjūrings publicēja savu universālās mašīnas koncepciju. Tomēr kolektīvajā apziņā MI nonāca tikai 1997. gadā. Tas notika brīdī, kad dators “Deep Blue” uzvarēja šaha partijā pret pasaules šaha čempionu Gariju Kasparovu. Šoreiz tā vairs nebija cilvēka vadīta viltus ierīce, bet gan mašīna, kam patiešām izdevās pārspēt cilvēku.

MI mūsu ikdienas dzīvē

MI iespējas nebūt neaprobežojas ar datoriem, kas prot spēlēt šahu. Tu visticamāk pat nenojaut par MI klātbūtni savā ikdienā. 

Tu izmanto MI, kad klausies mūziku, lietojot balss asistentu, kad izmanto mobilā tālruņa kameru portreta režīmā un tā izvēlas pareizos parametrus, kad saņem mūzikas ieteikumus, ko sagatavo īpaši algoritmi, kas analizē tavus mūzikas klausīšanās paradumus, kad izmanto maršrutu plānotājus, kas aprēķina, kā visātrāk vari sasniegt galamērķi, vai kad izmanto e-pasta mēstuļu filtrus, kas automātiski šķiro tavas pastkastītes saturu. Skaidrs ir viens — MI ir tev visapkārt.

MI piedāvā plašas iespējas: varam radīt virtuālos asistentus cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība dažādu uzdevumu veikšanā, piemeklēt labāku medicīnisko aprūpi vai apzināt patērētāju tendences sociālajos tīklos. MI tiek izmantots arī tirgvedībā, taču pastāv bažas par šīs prakses ētiskumu, piemēram, ja tiek izstrādāti algoritmi ar mērķi ietekmēt cilvēku politiskās izvēles (kā, iespējams, rīkojās uzņēmums Cambridge Analytica ASV prezidenta vēlēšanu un Brexit balsojuma laikā). Šādā kontekstā ir īpaši svarīgi
izprast algoritmu darbības principu.

Kā darbojas algoritmi?

Aplūkosim sociālo mediju piemēru. Algoritmi analizē cilvēku uzvedību internetā un izmanto šo informāciju, lai piedāvātu saturu, no kura kļūst arvien grūtāk atrauties. Nudien, jo vairāk laika tu pavadi sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai TikTok, jo lielāku peļņu šie uzņēmu gūst. Tā ir reklāmas biznesa jaunā realitāte. Problēma ir tajā, ka šādi var veidoties atkarība un — kas ir vēl satraucošāk — cilvēks var nonākt filtrēta vai ideoloģiska satura “burbulī”.

Lai noturētu tavu uzmanību, sociālie mediji izmanto algoritmu veikto izpēti, lai piemeklētu saturu, kuram tev it kā vajadzētu patikt. Respektīvi, ja pārlūkprogrammās meklēsi informāciju par sazvērestības teorijām, sociālie tīkli arī sāks tev piedāvāt līdzīgu saturu. Drīz vien jau tevi ieskaus publikāciju gūzma, kas tikai nostiprinās tavu pārliecību.

Tas attiecas gan uz tevi, gan uz citiem cilvēkiem tev apkārt. Vai esi kādreiz prātojis, vai tavs telefons noklausās tavas sarunas? Mias draudzene bija prasījusi viņas viedokli par kādām kurpēm. Nākamajā dienā Mia saņēma reklāmu par tieši to pašu kurpju pāri. Tā kā viņa tās nekad nebija meklējusi tiešsaistē, aizdomas krita uz mobilo telefonu — vai tiešām tas noklausās sarunas? Patiesībā tas notika tāpēc, ka algoritms “zināja", ka Mia pavadīja laiku kopā ar draudzeni (pamatojoties uz atrašanās vietu vai pieslēgumu vienam un tam pašam tīklam), kura meklēja šīs kurpes tiešsaistē. Līdz ar to algoritms nolēma, ka arī viņu šis produkts varētu piesaistīt, jo viņai ir līdzīgs profils. Atkal šie algoritmi...

Cerams, labāka izpratne par algoritmu darbību un ietekmi uz sabiedrību palīdzēs tev un citiem jauniem cilvēkiem izmantot kritiskāku pieeju, lietojot šīs tehnoloģijas. Iespējams, tas motivēs tevi piedalīties mūsu nākotnes veidošanā.

Ko vari darīt, lai aizsargātu savus datus?

Kļūsti kritiskāks un apzinies, ka tiešsaistē dzīvo filtru burbulī!

Lūk, daži padomi, kā vari aizsargāt savus persondatus.

• Kad vien iespējams, izmanto virtuālu privātu tīklu. Tas ne vien slēps tavu īsto identitāti, bet arī neļaus tavam interneta pakalpojumu sniedzējam izokšķerēt tavas tiešsaistes gaitas.
• Pārlūko informāciju inkognito režīmā un izmanto meklētājprogrammas, kas nesaglabā žurnāldatnes (zero logs engines).
• Ierobežo lietotņu izsekošanu savā telefonā.
• Izmanto uz privātumu orientētus paplašinājumus savā pārlūkā — tie pārtrauks vietņu izsekošanu.
• Izmanto uz privātumu orientētu alternatīvu pārlūkprogrammu savā datorā.
• Vari izmantot pārlūkprogrammas paplašinājumu, kas pēc iziešanas no vietnes automātiski izdzēsīs trešo personu sīkdatnes (dažas vietnes bez tām nedarbosies).

Ko dara ES?

Veidojot Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam, ir izvirzītas divas prioritātes: nodrošināt izcilību un uzticēšanos MI izmantošanai. Komisija izstrādā noteikumus, kas palīdzēs novērst specifisku MI izmantojumu radītos riskus. 2021. gada aprīlī publicētajā “MI paketē” tā ierosināja jaunus noteikumus un darbības, kuru mērķis ir padarīt Eiropu par uzticama mākslīgā intelekta globālo centru.

 

 

“Erasmus+” atbalsta jauniešu līdzdalību digitālās pratības projektos

Vai vēlies kopā ar draugiem izstrādāt projektu par šo tēmu?

ES piedāvā finansējumu projektiem, kuru mērķis ir attīstīt jauniešu digitālās kompetences un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi (jo īpaši kritisko domāšanu un spēju izvērtēt informāciju un strādāt ar to), lai stiprinātu jauniešu noturību pret dezinformāciju, viltus ziņām un propagandu, kā arī veicinātu viņu spēju piedalīties demokrātiskajā dzīvē.

Vari izveidot neformālu grupu, kurā ir vismaz četri jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem, tai skaitā grupas vadītājs, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, vai arī pieteikties ar jaunatnes organizācijas (piemēram, jaunatnes centra, nevalstiskas organizācijas, pašvaldības) starpniecību.

Maksimālais projekta dotācijas apjoms ir 60 000 eiro. To var izmantot, lai segtu praktisko nodarbību izmaksas, sociālās iekļaušanās atbalstu, kā arī ceļa un citus izdevumus, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu.

Ielūkojies šai darbībai veltītajā “Erasmus+” lapā un sazinies ar savas valsts aģentūru, kur varēsi saņemt plašāku informāciju.