Vācijas pilsētā Hamburga ir daudz ko darīt un izpētīt. Tā ir lieliska pieturvieta tavā “DiscoverEU” ceļojumā. Vai zināji, ka Hamburgā ir vairāk tiltu nekā jebkurā citā Eiropas pilsētā? Izvirzi saviem draugiem mērķi Hamburgā sameklēt pēc iespējas vairāk tiltu un piešķir papildu punktus tam, kurš sameklēs pilsētas visvecāko tiltu — tas būvēts 1633. gadā! Hamburga 2011. gadā saņēma Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu. Tā ir Ziemeļvācijas metropole, kas neguļ uz lauriem, — tā ir ieviesusi atjaunīgas enerģijas izmantošanu un valsts iestādēs aizliegusi lietot plastmasas pudeles un vienreizlietojamās kafijas glāzes. Ir pat plāns līdz 2034. gadam panākt, ka pilsētas centrs ir pieejams tikai gājējiem un velosipēdistiem.
Viens no zaļā dzīvesveida un aprites ekonomikas mērķiem ir atrast jaunu pielietojumu vecām lietām. Poznaņā, kas ir viena no Polijas senākajām pilsētām, tieši tas ir izdarīts ar vairākiem vēsturiskiem cietokšņiem un nocietinājumiem. Poznaņas nocietinājumi (Fortyfikacje w Poznaniu) ir 19. gs. ēkas, kas atrodamas pilsētas centrā un ap pilsētu tās nomalēs. Tās aizsargā ES programma “Natura 2000”, jo senajos nocietinājumos vērtīgu patvērumu ir atradušas daudzas aizsargājamas sikspārņu sugas.
Olština ir viena no Polijas apslēptajiem dārgumiem. Tā slavena ar gotisku arhitektūru, kurā daudz izmantoti sarkani ķieģeļi. Reiz tajā dzīvojis Nikolajs Koperniks. Olština atrodas uz ziemeļiem no Napiwodzko-Ramucka meža — aizsargājamas teritorijas, kas iekļauta ES izveidotajā tīklā Natura 2000. Šajā mežā dzīvo daudzas aizsargājamas putnu sugas, piemēram, zivjdzenītis, mazais ērglis un ūpis. Cik sugu spēsi sameklēt tu?
Uz austrumiem no Lietuvas senās pilsētas Kauņas atrodas Kauņas lagūna (Kauno Marios) — mākslīgi izveidota aizsargājama ūdenskrātuve, kas iekļauta ES izveidotajā aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Tur dzīvo daudz kukaiņu un zivju sugu, ūdri un sikspārņi, un ir izveidots arī aizsprosts, uz kura uzcelta Kauņas hidroelektrostacija, kas šo pilsētu apgādā ar zaļu, atjaunīgu enerģiju. Piekraste Pažaisles pussalā ir piemērota peldēšanai, un tālāk uz dienvidiem ir labas kempinga vietas (pie Duobakalnis un Samylai). Tātad paņem peldbikses, telti un baudi Lietuvas skaisto dabu!
Lietuvas galvaspilsētai Viļņai, kurā apskatāmas neoklasicisma baznīcas un kurai ir aizraujoša pagātne, vajadzētu būt tavā apmeklējamo pilsētu sarakstā. Tā ir viena no 15 pilsētām, kas piedalījās konkursa par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu izveidē. Gandrīz pusi šīs pilsētas teritorijas aizņem parki, dārzi, mežainas zonas un meži. Slavens piemērs ir Kalnu (Kalnai) parks, kurā atrodas Trīs krustu kalns. Šie krusti ir viens no nacionālajiem simboliem. Tāpēc uzkāp šajā kalnā, jo tā ne vien aplūkosi skaistu skatu uz pilsētu, bet arī iepazīsi kādu daļu no Lietuvas kultūras mantojuma. Viļņā ir arī uzbūvētas spēkstacijas, kas ražo enerģiju no sadzīves atkritumiem. Līdz ar to šī pilsēta ir spērusi soli aprites ekonomikas virzienā.
Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala atrodas tieši pie Baltijas jūras, blakus Rīgas jūras līča pludmalēm. Jūrmalā atrodas Ķemeru nacionālais parks — mitrāju un purvu apvidus, kurā dzīvo reti sastopami savvaļas dzīvnieki, piemēram, meža zosis, pūces un tritoni. Šis nacionālais parks, kas ir biodaudzveidībai svarīga zona, ir aizsargāta teritorija, kas iekļauta ES izveidotajā aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”. Šo parku ir vērts apmeklēt ikvienam, kas grib redzēt Latvijas savvaļas dzīvniekus to dabiskajā vidē.
Igaunijas galvaspilsēta Tallina atrodas pie Baltijas jūras Somu līča. Tā ir slavena ar saviem viduslaiku cietokšņiem un skaisto vecpilsētu. Tallina 2019. un 2022. gadā bija starp finālistiem konkursā par Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukumu. Šī pilsēta pēdējos gados ir atbrīvojusies no smagās rūpniecības. Pateicoties neseniem uzlabojumiem, Tallinas ezeriem un jūras piekrastei ir piešķirts Zilais karogs par ūdens kvalitāti peldvietās. Turklāt šīs pilsētas iedzīvotāji sabiedriskajā transportā var braukt par velti. Autobuss Nr. 1A brauc gar jūras krastu virzienā uz pilsētas ziemeļaustrumiem. Iekāp tajā, lai ūdens kvalitāti izmēģinātu pats!
Helsinku “firmas zīme” ir saunas, svaigi ķertas zivis, Ziemeļvalstu virtuve un unikāla arhitektūras stilu kombinācija. Šajā pilsētā tev būs viegli atrast, ko darīt! Turklāt Helsinki ir apņēmušies līdz 2035. gadam kļūt par oglekļneitrālu pilsētu. Šī apņemšanās patiesi tiek pildīta. Piemēram, kādā 2014. gadā veiktā pētījumā konstatēts, ka trīs ceturtdaļas no Somijas galvaspilsētā notikušajiem braucieniem ir veikti ilgtspējīgā veidā. Turpinot šo tēmu, kāpēc gan nenoīrēt divriteni un ar to neaizbraukt uz Seurasāri salu, kuru ar Somijas kontinentālo daļu savieno tilts. Šajā klusajā, ar mežu klātajā salā atrodas Surasāri Brīvdabas muzejs, uz kuru saglabāšanai pārvestas vēsturiskas ēkas no visas valsts. Tas ir kas līdzīgs somu tradicionālās dzīves un kultūras momentuzņēmumam.
Viss sākās ar apņemšanos sakopt Vesijervi ezeru, bet beigās Lahti 2021. gadā tika piešķirts Eiropas Zaļās galvaspilsētas goda nosaukums. Lahti atrodas Somijas dienvidos starp bieziem mežiem. Tā ir ne vien izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam kļūt oglekļneitrāla, bet arī līdz 2050. gadam pilnībā pāriet uz aprites ekonomiku un kļūt par pilsētu bez atkritumiem. “Discover EU” ceļotājiem ir tiešām daudz ko redzēt un darīt pie Vesijervi ezera. Piemēram, braukt ar kanoe laivām pa ezeru un aplūkot savdabīgo muzikālo strūklaku ezera dienvidu krastā.
