Brno ir iecienīts grāmatmīļu galamērķis. Šeit dzimuši divi slavenākie čehu literāti – Bohumils Hrabals un Milans Kundera. Reizi gadā slavenā izdevniecība “Větrné Mlýny” organizē Autoru lasīšanas mēnesi, kas ir lielākais literārais festivāls Centrāleiropā. Ar savu burvīgo neorenesanses arhitektūru un pasakainajām pilīm Brno noteikti piesaistīs tavu uzmanību. Brno ir arī viena no piecām Eiropas pilsētām, kurā atrodas “Werkbund” īpašumi – pirmie dzīvojamās apbūves projekti modernisma stilā, kas tika realizēti laika posmā no 1927. gada līdz 1932. gadam, lai pēc Pirmā pasaules kara nodrošinātu cilvēkiem kvalitatīvus un lētus mājokļus. Pateicoties projektu kultūrvēsturiskajai vērtībai, šiem īpašumiem kopīgi tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme. Atrodoties Brno, apmeklē veco rātsnamu un uzkāp tā 63 metrus augstajā tornī, lai baudītu iespaidīgus skatus uz pilsētas vēsturisko centru.
Bohēmijas kultūras sirds Prāga ar aptuveni 200 grāmatnīcām un 20 literārajām kafejnīcām ir īsta literatūras paradīze. 2004. gadā tā tika izraudzīta par UNESCO Literatūras pilsētu, un tam bija pamatots iemesls – literatūra Prāgā ir augsti novērtēta, sākot ar Prāgas Rakstnieku festivālu un beidzot ar Prāgas Mikrofestivālu. Pilsētas bagātais arhitektūras mantojums ir redzams visā pilsētā – 1992. gadā tās vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstā. Modernisma arhitektūras piemēri ir atrodami pilsētas “Werkbund” īpašumos, kuriem piešķirta starptautiskā Eiropas mantojuma zīme un kuri – tāpat kā līdzīgi rajoni Brno un Vroclavā – tika projektēti ar mērķi novērst kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu pēc Pirmā pasaules kara. Atrodoties pilsētā, noteikti apmeklē Prāgas pili, kā arī dodies pastaigā pār Kārļa tiltu.
Tieši pāri Čehijas robežai atrodas Vroclava – pilsēta ar simtiem tiltu. Arī Vroclavai nav sveša literārā pasaule. 2016. gadā tā tika pasludināta par Eiropas Kultūras galvaspilsētu un UNESCO Pasaules grāmatu galvaspilsētu, savukārt 2019. gadā – UNESCO Literatūras pilsētu; visas šīs atzinības apliecina pilsētas dzīvo literāro tradīciju. Tāpat kā Brno un Prāga, arī Vroclava ir viena no piecām pilsētām, kurā atrodas starptautiskais Eiropas mantojuma zīmes objekts “Werkbund” īpašumi, kas padara pilsētu par nozīmīgu modernisma paraugu dzīvojamās apbūves arhitektūrā.
Atrodoties Vroclavā, apmeklē kādu no pilsētas 60 grāmatnīcām vai dodies uz Vroclavas Literatūras namu, kurā bieži notiek literāri pasākumi, sākot no dzejas vakariem līdz grāmatu atklāšanas svētkiem. Ja apmeklē pilsētu vasaras mēnešos, ir vērts doties uz kādu no festivāliem, piemēram, Starptautisko noveļu festivālu.
Krakova ir Polijas otrā lielākā pilsēta. Tās vecpilsēta, t. sk. Vāveles Karaliskā pils, var lepoties ar pašas pirmās UNESCO Pasaules mantojuma vietas titulu. Kazimežas rajons, kurā kādreiz atradās 90 sinagogas, mūsdienās ir ebreju kultūras mantojuma centrs, kur tiek svinēti ikgadējie ebreju kultūras svētki. Krakova ieguva otro vietu 2012. gada konkursā par Pilsētas pieejamības balvu par tās centieniem uzlabot pieejamību pilsētā, neraugoties uz to, ka tajā ir daudzas vēsturiskas un kultūrvēsturiski nozīmīgas ielas, ēkas un pieminekļi. Runājot par literatūru, Krakova ir mājvieta “Read PL! Project” – e-grāmatu platformai, kas veicina lasīšanu, nodrošinot bezmaksas piekļuvi populārāko un jaunizdoto grāmatu elektroniskajām versijām. Krakova 2013. gadā ieguva UNESCO Literatūras pilsētas titulu; pateicoties tam tika izveidoti vairāki literatūras maršruti, kas veltīti tādiem slaveniem autoriem kā Staņislavs Lems un Džozefs Konrads.
Slovākijas ziemeļrietumos, netālu no robežas ar Čehiju un Poliju, atrodas Žilina – pilsēta, kuras literārā nozīme ir cieši saistīta ar tās vēsturisko nozīmi. Tajā atrodas slavenā “Žilinská Kniha” jeb Žilinas pilsētas grāmata, kas ir 1378. gadā izdots vēsturisks dokuments un vecākais zināmais manuskripts slovāku valodā. Labākie mēneši, lai apmeklētu Žilinu, ir maijs un jūnijs, jo tad tiek rīkots Vecpilsētas festivāls, kas ir lielākais kultūras pasākums Slovākijā. Festivāla laikā var iegādāties dažādus tautas amatnieku izstrādājumus un baudīt dažādu žanru mūziku, sākot ar džezu un svingu un beidzot ar popmūziku un roku.
Košice ir Slovākijas otrā lielākā pilsēta un 2013. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Tās vēsturiskais centrs, kas ir ļoti labi saglabājies, ir lielākais valstī, un tajā ir daudz aizsargājamu ēku, kuras būvētas galvenokārt renesanses un baroka stilā. Trīs lielākajos mākslas centros pilsētā (“Kulturpark”, “Kunsthalle” un “Amphitheatre”) iespējams izbaudīt visu – sākot no vizuālās mākslas līdz teātra izrādēm. Pilsētas literārā tradīcija ir cieši saistīta ar vienu no tās slavenajiem iedzīvotājiem – atzīto autoru Šāndoru Mārai, kurš atpazīstamību ieguva laikā, kad pilsēta atradās Austroungārijas sastāvā.
Ungārijas universitātes pilsēta Debrecena, kas atrodas Lielajā Ziemeļu līdzenumā, ir arī īsta dabas svētnīca; tās Nagierdei parks ir mierpilna oāze ar plašiem koku stādījumiem, labiekārtotiem celiņiem, brīvdabas mākslas objektiem un veloceliņiem. Pilsētas protestantu baznīca, kas ir lielākā Ungārijā, ir gan arhitektūras šedevrs, gan nacionālā lepnuma simbols. Debrecenā dzimuši vairāki nozīmīgi ungāru literāti, piemēram, visvairāk tulkotā Ungārijas rakstniece Magda Sabo un ungāru nacionālais dzejnieks Šāndors Petēfi.
Lai gan Vesprēma nav tik atpazīstama kā Ungārijas galvaspilsēta Budapešta, tā ir īsts apslēpts dārgakmens ar lielu kultūras daudzveidību. Pilsēta –kā 2023. gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta – izstaro spēcīgu kultūras enerģiju, kas atspoguļojas tās mērķī padarīt kultūru ilgtspējīgu, inovatīvu un iekļaujošu. Vesprēma, kurā tiek rīkoti daudzi pasaulslaveni dzīvās mūzikas pasākumi, piemēram, džeza festivāls “VeszprémFest” un “Auer Violin Festival” vijoļmūzikas festivāls, 2019. gadā saņēma UNESCO Mūzikas pilsētas titulu. Kāp vilcienā un dodies uz tuvējo Balatona ezeru, kura krastos atrodas memoriālais muzejs, kas veltīts Jožefam Atilam –vienam no slavenākajiem 20. gadsimta ungāru dzejniekiem.
