No cik gadiem vajadzētu piešķirt tiesības balsot vēlēšanās?

Pēdējās atjaunināšanas datums pirmdiena, 02/05/2022

Balsošana brīvās un demokrātiskās vēlēšanās ir pilsoniskās tiesības, kas tev ļauj izvēlēties pārstāvjus, kuri pieņems lēmumus jautājumos, kas skar visu sabiedrību. Tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot savas balsošanas tiesības – rūpīgi izsvērt, kādā sabiedrībā tu vēlies dzīvot un kurām personām tu vēlies uzticēt šīs vīzijas īstenošanu. Bet vai tu zini, no cik gadiem tu drīksti balsot? Šis vecums dažādās valstīs atšķiras. Uzzini vairāk!

Pašreizējā situācija Eiropā

Cik ir tādu Eiropas Savienības valstu, kurās personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir vēlēšanu tiesības? Vai zini pareizo atbildi? 20, 15, 8 ES dalībvalstis? Kuras, tavuprāt, ir šīs valstis?

Patiesībā neviens no minētajiem skaitļiem nav pareizs. Līdz šim tikai Austrija (pirmā!), Malta un Beļģija ir atļāvušas 16 un 17 gadus veciem jauniešiem balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Un tikai Austrijā (no 16 gadiem) un Grieķijā (no 17 gadiem) par 18 gadiem jaunāki iedzīvotāji var piedalīties valsts vēlēšanās. Vēlēšanas dažādos līmeņos (vietējā, reģionālā un valsts līmenī) notiek saskaņā ar atšķirīgiem vēlēšanu noteikumiem.

Turklāt dažās ES valstīs (Beļģijā, Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā un Luksemburgā) balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir obligāta. Tāpēc ir tikai loģiski, ka vēlētāju aktivitāte šajās valstīs ir lielāka nekā valstīs, kurās iedzīvotāji paši var izlemt, vai piedalīties. Šajā sakarā var tikai pabrīnīties par attieksmes maiņu laika gaitā: sākotnēji cilvēki cīnījās par tiesībām balsot, bet mūsdienās tas dažviet ir noteikts par pienākumu.

Nav patiess agrākais uzskats, ka jaunieši neinteresējas par politiku. Patiesībā tieši viņi ir bijuši galvenie aicinātāji uz pārmaiņām tādos svarīgos jautājumos kā dzimumu līdztiesība, pasākumi pret klimata pārmaiņām un aicinājums aizliegt neapmaksātu stažēšanos. Politika attīstās, un jaunieši ir iemācījušies pielāgot savu līdzdalību un komunikāciju, lai virzītu savas prasības attiecībā uz savu redzējumu par to, kādā sabiedrībā viņi grib dzīvot. 

Mūsdienās jauniešiem ir dažādas pilsoniskās līdzdalības iespējas, piemēram, jaunatnes kustības, aktīvisms tiešsaistē, brīvprātīgais darbs, piedalīšanās Eiropas pilsoņu iniciatīvā vai ES jaunatnes dialogā ar politikas veidotājiem, taču tieši tiesības balsot tiek uzskatītas par spēcīgu vēstījumu jauniešiem, jo tas apliecina, ka politiķiem jauniešu balss un viedoklis ir no svara, viņi to uzklausa un ņem vērā. 

Par ko tad mēs runājam? Aplūkosim “par” un “pret”

Argumenti pret balsstiesīgā vecuma samazināšanu zem 18 gadu vecuma ir balstīti uz smadzeņu neiroloģisko attīstību, proti, zinātnieki uzskata, ka līdz minētajam vecumam smadzenes vēl attīstās un nobriest. Turklāt daži apgalvo, ka jaunieši nav pietiekami informēti par politiku un neapzinās, kādus lēmumus viņi ar savu balsojumu var ietekmēt. 

Mūsdienās jaunieši ļoti prasmīgi izmanto sociālos medijus un jaunās tehnoloģijas. Šīs prasmes papildinot ar aktīvu pilsonisko izglītību, varētu nodrošināt, ka jauniešu rīcībā ir nepieciešamie rīki un resursi, lai izprastu, kā politika darbojas un kāda ir pašu jauniešu loma.

No otras puses, kā arguments par labu balsstiesību piešķiršanai jau no 16 gadu vecuma tiek minēts fakts, ka tas varētu izveidot spēcīgu demokrātisku ieradumu, tādējādi palīdzot cīnīties pret vēlētāju vāju aktivitāti vēlāk, kad viņi jau pieauguši. Tādējādi balsošanas tiesību piešķiršana jauniešiem nāktu par labu vēlēšanu procesam kopumā, jo jau agrīni tiktu veicināta aktīva līdzdalība demokrātijas procesos. Turklāt daudzās valstīs saskaņā ar likumu drīkst strādāt jau no 16 gadu vecuma; līdz ar to iedzīvotāji vecumā līdz 18 gadiem, kuri strādā, maksā arī nodokļus, tāpēc viņiem būtu jāļauj lemt par to, kā viņi šos nodokļus vēlētos izlietot. 

Visbeidzot, vēlēšanu balsstiesību piešķiršana jauniešiem būtu saskaņā ar citām parasti no 16 gadu vecuma piešķirtām tiesībām, kuras viņi jau izmanto, tādām kā iespēju iegūt motocikla vadītāja tiesības vai pieņemt medicīniska rakstura lēmumus attiecībā uz sevi bez vecāku piekrišanas.

Turpmākā rīcība

Vēstures gaitā ir vērojama tendence samazināt vecumu, no kura var balsot vēlēšanās. ES vēlas pēc iespējas vairāk iesaistīt jauniešus vēlēšanās. 2022. gada martā Eiropas Parlaments panāca kompromisu par ES vēlēšanām – tas paredz samazināt balsošanas vecumu līdz 16 gadiem visās ES dalībvalstīs, ja vien dalībvalstis nenolemj citādi. 

Izmantojot Erasmus+ finansētos projektus, piemēram, projektu “Jaunatne Eiropai”, Eiropas Komisija arī vēlas dot jaunu impulsu Eiropas demokrātijai un pēc iespējas ātrāk iesaistīt jaunās paaudzes vēlēšanu procesos. 

Turklāt arī Eiropas Padome iestājas par balsstiesīgā vecuma samazināšanu līdz 16 gadiem vismaz vietējās un reģionālajās vēlēšanās. 

Un tu? Vai jūties gatavs balsot? Vai labprātāk izvēlies būt aktīvs pilsonis citos veidos?

Lai gūtu plašāku ieskatu par to, kāpēc ir svarīgi panākt balsošanas vecuma samazināšanu, noklausies Mireia Pla Mateu (Eurodesk) interviju ar Eiropas Jaunatnes foruma valdes locekli Nicolai Boysen.