Jaunieši aicina rīkoties klimata jomā visā Eiropā

Pēdējās atjaunināšanas datums otrdiena, 28/09/2021

<p>Pēdējā desmitgade bijusi viskarstākā kāda vien reģistrēta, un tūkstošiem jauniešu visā pasaulē ir aicinājuši steidzami rīkoties klimata jomā.</p>

Šī globālā kustība aicina skolēnus visā pasaulē piektdienās stundu vietā iet protestēt zem reklāmkaroga #FridaysForFuture (Piektdienas nākotnei”). Tas viss sākās, kad piecpadsmitgadīga Grēta Tūnberga 2018. gada augustā sāka piketēt Zviedrijas Riksdāga priekšā par stingrāku rīcību klimata jomā. Soli pa solim šī kustība izplatījās visā pasaulē. Kopš tā laika Grēta ir ieguvusi globālu atzinību – 2019. un 2020. gadā nominēta Nobela Miera prēmijai un 2019. gadā nosaukta par žurnāla “Time” personu.

Cita starpā protestētāji aicina pasaules līderus ievērot Parīzes nolīgumu, kas bija pirmais vispārējais, juridiski saistošais globālais nolīgums klimata jomā, kuru 2015. gadā parakstīja 195 valstis. Tā galvenais mērķis ir līdz gadsimta beigām ierobežot temperatūras paaugstināšanos pasaulē līdz 2 °C salīdzinājumā ar pirmsrūpniecības laikmeta temperatūru un turpināt centienus to ierobežot vēl vairāk – līdz 1,5 °C.

Jauniešu demonstrācija par klimatu Briselē, klātesot Grētai Tūnbergai (Brisele, 21.02.2019.)

Jauniešu prasības 

Jaunieši visā pasaulē redz notiekam vienu vides krīzi pēc otras, un lielākā daļa protestu saista globālām ar vietējām prasībām. Jaunie vides aktīvisti ir dusmīgi par to, ka nav notikušas pietiekami daudz pārmaiņu, kaut gan zinātnieki mūs atkārtoti brīdina par to, ka mēs tuvojamies neatgriezeniskam klimata pavērsienam. 

“Kāpēc man jāmācās nākotnei, kuras, iespējams, drīz vairs nebūs, ja neviens neko nedara, lai glābtu šo nākotni? Un kāda jēga mācīties faktus, ja skaidri redzams, ka paši svarīgākie fakti mūsu sabiedrībai neko nenozīmē" – Grēta Tūnberga

Nesen veiktā apsekojumā jaunieši nosauca vides aizsardzību un cīņu pret klimata pārmaiņām par Eiropas Savienības galveno prioritāti (Eirobarometrs 478). Visā ES iedzīvotāji ir ļoti nobažījušies par klimata pārmaiņām un atbalsta pasākumus to novēršanai (Eirobarometrs par klimata pārmaiņām).

Ko jaunieši vēlas? Daudzi jaunieši, kas aktīvi darbojas klimata kustībā, aicina veikt radikālas pārmaiņas, lai risinātu klimata krīzi, piemēram, paātrinot pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, apturot ieguldījumus fosilajā kurināmajā, aizsargājot bioloģisko daudzveidību un atjaunojot ekosistēmas.

Šie protesti skaidri parāda, ka jaunatnes kustībai ir svarīga vieta Eiropā un ārpus tās. Jaunieši virza pārmaiņas savās kopienās un aicina pieaugušos uzņemties atbildību, lai glābtu nākotni.

Kā Eiropas Savienība var atbalstīt jaunos aktīvistus?

Eiropas zaļais kurss ir vērienīga pasākumu pakete, kuras centrā ir klimatrīcība un kura cita starpā paredz drastiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, Eiropas dabiskās vides saglabāšanu un investīcijas progresīvā pētniecībā un inovācijā. 

ES un tās dalībvalstis piedalās starptautiskos centienos cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar ANO Klimata konvenciju. 

Līdztekus šai politiskajai rīcībai ES piedāvā dažādas finansējuma iespējas jauniešiem un jaunatnes organizācijām. Lai gan šīs programmas ir plašākas nekā tikai klimata pārmaiņas, šajā jomā ir iespējams īstenot projektus:

• Eiropas Solidaritātes korpuss: brīvprātīgo iniciatīva, kas ļauj jauniešiem sniegt praktisku ieguldījumu dažādās jomās, tostarp vides aizsardzībā. Shēma ir pieejama jauniešiem vecumā no 17 līdz 30 gadiem.
• “Erasmus+” jauniešu apmaiņa: ļauj 13-30 gadus vecu jauniešu grupām no dažādām valstīm satikties, īsu laika periodu (5-21 dienu) kopā dzīvot un strādāt pie kopīgiem projektiem.
• “Erasmus” jaunajiem uzņēmējiem: pārrobežu apmaiņas programma, kas dod iespēju jaunajiem uzņēmējiem un tiem, kas gatavojas uzsākt uzņēmējdarbību, mācīties no pieredzējušiem uzņēmējiem, kuri vada mazos uzņēmumus citā valstī, kas piedalās programmā.

ES iestādēm ir mehānismi dialogam ar jauniešiem, izmantojot ES jaunatnes dialogu, pilsoņu dialogus un citas iniciatīvas.